Darba likums attiecībā uz ikgadējiem atvaļinājumiem paredz, ka ikvienam darbiniekam ir tiesības uz četru kalendāra nedēļu ilgu atvaļinājumu, neskaitot svētku dienas.  

Faktiski tas nozīmē, ka atvaļinājuma laikā esošas svētku dienas to pagarina par svētku dienu skaitu, pieskaitot pie pēdējās atvaļinājuma dienas.  

Ja darba devējs jums piešķīra vienu kalendāra nedēļu ilgu atvaļinājumu, sākot ar 17. jūniju, tad jūsu atvaļinājuma pēdējā diena bija 26. jūnijs. Jūsu atvaļinājuma laikā iekrita divas svētku dienas – 23. un 24. jūnijs.  

Darba likuma 75. panta astotā daļa paredz, ka darbiniekam atvaļinājuma laikā apmaksā tikai tās dienas, kad tam reāli būtu bijis jāstrādā. Tādējādi atvaļinājuma laikā netiek apmaksātas brīvdienas un svētku dienas. Taču atvaļinājuma pagarinājums, ja tas iekrīt darba dienā, tiek apmaksāts.  

Konkrētajā gadījumā jums atvaļinājuma laikā sakarā ar pagarinājumu tika apmaksātas septiņas dienas, nevis piecas, kā tas būtu parastā kārtībā, ja atvaļinājuma laikā nebūtu iekritušas svētku dienas. Tādējādi nav pamata uzskatīt, ka jums jūnijā ir mazāks apmaksāto dienu skaits.