Jūsu sniegtā informācija nav pietiekama, lai izvērtētu situāciju ar īres maksu. Taču ir noteikumi, kas aizsargā īrnieka tiesības. 

Nevienai no pusēm nav tiesību vienpersoniski mainīt līguma noteikumus vai atkāpties no tiem. Lai paaugstinātu īres maksu, izīrētājam ir jāievēro visas likumā „Par dzīvojamo telpu īri” noteiktās procedūras.

Likuma 13.pantā „Dzīvojamās telpas īres līguma grozīšanas noteikumi” ir noteikts: „Dzīvojamās telpas īres līguma nosacījumus var grozīt, īrniekam un izīrētājam rakstveidā vienojoties. Ja dzīvojamās telpas īres līgumā ir paredzēta iespēja līguma darbības laikā paaugstināt dzīvojamās telpas īres maksu, izīrētājs vismaz sešus mēnešus iepriekš rakstveidā brīdina īrnieku par tās paaugstināšanu, ja vien īres līgumā nav noteikts citādi. Brīdinājumā norādāms īres maksas paaugstināšanas iemesls un finansiālais pamatojums. Strīdus, kas rodas sakarā ar dzīvojamās telpas īres līguma grozīšanu, izšķir tiesa.”

Taču diez vai šie noteikumi izīrētājam un apsaimniekotājam nav zināmi.

Tāpēc atgādināsim ieteikumu, ko savulaik LV portālam e-konsultācijā ir norādījusi Rīgas pilsētas Īres valdes priekšsēdētāja Narine Abakjana: ierakstītā vēstulē izīrētājam nekavējoties jānosūta rakstisks pamatojums, kādēļ nepiekrītat piedāvātajam īres maksas paaugstinājumam – klusēšanu var uzskatīt par piekrišanu, un tiesas procesā tam var būt nelabvēlīgas sekas. Turklāt tiesvedību ierosina tad, ja abas puses nevar vienoties un rodas strīds.

Kas attiecas uz nekustamā īpašuma nodokli, tad saskaņā ar šo pašu likumu dzīvojamo telpu īres līgumi, kas noslēgti pirms 2010.gada 1.septembra, savstarpēji vienojoties, bija grozāmi līdz 2010.gada 30.novembrim. Un tika noteikts, ka papildus īres maksai proporcionāli izīrētās dzīvojamās telpas platībai ir šādi obligātie maksājumi: 1) likumā noteiktais nekustamā īpašuma nodokļa maksājums; 2) dzīvokļa vai dzīvojamās mājas īpašnieka (valdītāja) un zemes īpašnieka noslēgtajā zemes nomas līgumā noteiktā zemes nomas maksa, ja izīrētā dzīvojamā telpa ir mājā, kas atrodas uz citam īpašniekam piederošas zemes. Ja vienošanās par īres līguma nosacījumu grozīšanu nav panākta, nekustamā īpašuma nodoklis jāmaksā, sākot ar 2010.gada 1.decembri.

Vienlaikus Jums būtu jānoskaidro, kādu sociālo palīdzību varat saņemt savā pašvaldībā. Jūs neesat norādījusi, kurā pašvaldībā dzīvojat. Likums nosaka pienākumu sniegt sociālo palīdzību iedzīvotājiem, tajā ietilpst arī dzīvokļa pabalsts. Par to varat uzzināt savas pašvaldības sociālajā dienestā.

Sociālais dienests, lemjot par palīdzību, vērtē ģimenes materiālos apstākļus. Viens no kritērijiem ir ienākumi uz vienu ģimenes locekli (Ministru kabineta 2010.gada 30.marta noteikumi Nr.299 „Noteikumi par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu”). Ģimene (persona) atzīstama par trūcīgu, ja tās vidējie ienākumi katram ģimenes loceklim mēnesī pēdējo triju mēnešu laikā nepārsniedz 90 latu. Ja vidējie ienākumi ir mazāki par 90 latiem uz vienu cilvēku, pašvaldība var piešķirt pabalstu garantētā ienākumu līmeņa nodrošināšanai, dzīvokļa pabalstu un citu palīdzību.

Sociālajā dienestā būs jāaizpilda iztikas līdzekļu deklarācija.

Jums tomēr ir jādomā arī par darba iespējām. Darba devējam nav tiesību atteikt darbu tikai tāpēc, ka Jums ir mazs bērns.

Ja bērnam nav vietas pašvaldības dārziņā, iespējams, Jūs varat izmantot jauno valsts atbalstu, kas ir paredzēts norēķiniem par privāto bērnudārzu vai aukli (bērniem no pusotra gada vecuma).