Par mobingu un bosingu

Latvijas Republikas tiesību aktos nav definēts, kas ir mobings un bosings darbavietā. Zviedrijas Ūmeo Universitātes profesors Heincs Leimans (Heinz Leymann) norādījis, ka psiholoģisks terors vai mobings darbavietā ir naidīga un neētiska attieksme, ko pret indivīdu sistemātiski īsteno viens vai vairāki kolēģi. Šāda attieksme tiek pausta bieži (gandrīz katru dienu) un ilgā laika periodā (vismaz sešus mēnešus), kā rezultātā personai rodas veselības traucējumi*.

Vācu pētniece Kristīne Halta (Kristine Halt) paudusi viedokli, ka mobings ir pret kādu darbinieku vērsti nemitīgi apvainojumi un izsmiekls, lai panāktu, ka noteiktā persona pamet darbu. Savukārt amerikāņu pētnieki Noa Dāvenporte (Noa Davenport), Ruta Švarca (Rut Shvarc) un Geils Eliots (Geil Eliot) akcentējuši, ka mobings ir psiholoģisks vadītāja vai darba kolēģu uzbrukums vienam konkrētam darbiniekam, kas var beigties ar izvēlētā upura pilnīgu izolāciju, traumēšanu u. tml. Parasti mobinga mērķis ir padarīt upuri “melnu un maziņu”, klusējošu, tādu, kas neuzdrošinās runāt pretī, vai arī panākt, ka viņš aiziet no darba, nesaņem paaugstinājumu amatā, ja tāds bijis solīts. Ja vajātājs ir vadītājs, tad to bieži sauc par bosingu**.

Kaut arī šobrīd trūkst mobinga tiesiskā regulējuma, tā kaitīgo seku novēršanai var tikt piemēroti pašreizējie tiesību akti, kas garantē vienlīdzīgu tiesību principu (Darba likuma 7. pants), atšķirīgas attieksmes aizliegumu (Darba likuma 29. pants), goda un cieņas aizsardzību (Civillikuma 1635. pants) u. c. Iepriekšminēto jau ir skaidrojusi Valsts darba inspekcija.

Jūsu kā darbinieka pienākums ir vērst darba devēja uzmanību uz piedzīvoto mobingu. Darba devēja pienākums ir rīkoties, lai mobingu novērstu. Jāpiebilst, ka situāciju, kad mobingu īstenojušās personas attieksme pret upuri padarījusi viņa atrašanos darbavietā par neciešamu, Augstākās tiesas ieskatā ir pamats kvalificēt kā svarīgu iemeslu Darba likuma 100. panta piektās daļas izpratnē.

Par arodslimībām

Arodslimības ir slimības, kas cilvēkam radušās darba apstākļu vai darba specifikas dēļ. Lai atzītu, ka cilvēkam ir arodslimība, jābūt kopsakarībai starp darbu, ko viņš strādājis vai strādā, un to, ar kādu slimību viņš saslimis vai kādi veselības traucējumi viņam radušies.

Arodslimības diagnoze tiek noteikta, ievērojot Ministru kabineta noteikumu Nr. 908 “Arodslimību izmeklēšanas un uzskaites kārtība” nosacījumus. 1. pielikumā ir atrodams slimību saraksts, kas var tikt atzītas par arodslimībām.

Arodslimības diagnozi nosaka šādā secībā:

• Ja personai konstatētas šo noteikumu 1. pielikumā minētās slimības vai to pazīmes un viņa tiek vai tikusi pakļauta kaitīgu darba vides faktoru iedarbībai, persona var prasīt ģimenes ārstam, pie kura viņa ir reģistrēta, veikt izmeklējumus un noteikt, vai konstatētā slimība ir arodslimība.
• Ja, izmeklējot personu, ģimenes ārsts konstatē veselības traucējumus, kurus, iespējams, izraisījuši kaitīgie darba vides faktori, diagnozes precizēšanai personu nosūta pie arodslimību ārsta.
• Arodslimību ārsts izmeklē personu, izvērtē tās veselības stāvokli, darba anamnēzi un, ja nepieciešams, nosūta personu uz papildu konsultācijām un izmeklējumiem pie speciālistiem.
• Ja arodslimību ārsts apstiprina arodslimības diagnozes iespējamību, viņš personu nosūta konsultācijai uz ārstu komisiju arodslimībās (piemēram, uz Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Aroda un radiācijas medicīnas centra Ārstu komisiju arodslimībās).
• Nosūtījumam pievieno veikto izmeklējumu rezultātus un izrakstu no ambulatorā pacienta medicīniskās kartes par pārciestajām slimībām. Iesniedzot ārstu komisijā dokumentus, persona pievieno arī darba stāžu apliecinošus dokumentus (darba līguma kopijas vai citu darba devēja izsniegtu apliecinājumu). Ja šādi dokumenti nav pieejami, persona pievieno paskaidrojumu, norādot pie attiecīgā darba devēja nostrādāto laiku, veicamos darba pienākumus, kaitīgos darba vides faktorus un darba apstākļus.
• Komisijas sastāvā ir divi arodslimību ārsti vai arodslimību ārsts un vecākais darba aizsardzības speciālists ar medicīnisko izglītību, neirologs un citi speciālisti, ja nepieciešams. Komisijas priekšsēdētājs ir arodslimību ārsts. Tiesības piedalīties lēmuma pieņemšanā ir arī Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) un Valsts darba inspekcijas pārstāvim.
• Ārstu komisija, izvērtējot personas izmeklēšanas rezultātus, datus par iepriekšējām slimībām, darbavietas higiēnisko raksturojumu un citus iesniegtos dokumentus, divu mēnešu laikā pēc dokumentu saņemšanas pieņem lēmumu, vai attiecīgā slimība ir arodslimība, izsniedz personai atzinumu un nosūta dokumentus Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisijai un Valsts darba inspekcijai.
• Ja ir noteikta arodslimība, paredzētās apdrošināšanas atlīdzības saņemšanai arodslimnieks iesniedz ārstu komisijas vai centra ārstu komisijas un ekspertīzes komisijas izsniegtos dokumentus Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā.

Ņemot vērā noteikto darbspēju zaudējumu, VSAA ir pieejami šādi atbalsti:

• slimības pabalsts (apmaksa par darbnespējas lapu);
• atlīdzība par darbspēju zaudējumu;
• atlīdzība par papildu izdevumiem.

Gan slimības pabalsta, gan atlīdzības par darbspēju zaudējumu apmēru ietekmē personas 12 mēnešu vidējā apdrošināšanas iemaksu alga (atskaitot atpakaļ divus mēnešus kopš brīža, kad konstatēta arodslimība).

Slimības pabalstu piešķir 80% apmērā no pabalsta saņēmēja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas un izmaksā no darbnespējas pirmās dienas līdz darbspēju atgūšanai, ievērojot maksimālo slimības pabalsta izmaksas laiku.

Pirmšķietami jūsu aprakstītā situācija nav attiecināma uz arodslimību. Darba strīdus, kas konkrētajā gadījumā izpaužas kā mobings un bosings, ir iespējams risināt meditācijas ceļā. Tās ir pārrunas ar iesaistītajām pusēm (kopā un/vai atsevišķi), lai noskaidrotu problēmas rašanās iemeslus un risinājuma iespējas. Jautājums par darba devēja apmaksātām psihologu vai psihiatru konsultācijām ir risināms, iesniedzot iesniegumu ar pamatotu lūgumu.

* Leymann, H. Mobbing and Psychological Terror at Workplaces. Violance and Victims. Vol. 5, No. 2, 1990. Pieejams: http://www.leymann.se/English/frame.html.

** Uzņēmuma ķirmis – mobings. Psiholoģijas Pasaule. 02.2005. Pieejams: http://www.psihologijaspasaule.lv/raksti.php?id= 239&show=802&act=read.