Darba devējs, maksājot obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas darba negadījumu apdrošināšanai, ir apdrošinājis cilvēku pret risku zaudēt ienākumus sakarā ar darbspēju zaudējumu arodslimības vai nelaimes gadījuma darbā dēļ. Tādējādi apdrošināšanas atlīdzības arodslimības gadījumā izmaksā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra no valsts sociālās apdrošināšanas speciālā  budžeta  (t.sk. arī darba negadījumu speciālais budžets) līdzekļiem.

Cilvēkam, kuram konstatēta arodslimība un noteikts darbspēju zaudējums, ir tiesības  uz  likumā  „Par obligāto sociālo  apdrošināšanu  pret nelaimes gadījumiem  darbā  un  arodslimībām” noteiktajām apdrošināšanas atlīdzībām, t.sk. arī uz papildu izdevumu saistībā ar iegūtās arodslimības ārstēšanu daļēju kompensāciju (pacientu iemaksu, medikamentu iegādes, medicīniskās rehabilitācijas  u.c.  izdevumu  apmaksu), ievērojot likumā noteikto limitu vienam apdrošināšanas gadījumam.

Tiesības uz minēto apdrošināšanas atlīdzību rodas un to izmaksā no dienas, kad iestājies apdrošināšanas gadījums, t.i., no dienas, kad ārstu komisija arodslimībās ir pieņēmusi lēmumu, ka cilvēkam ir konstatēta saslimšana ar arodslimību. Izdevumi, kas saistīti ar medicīnisko izmeklēšanu laikposmā pirms arodslimības konstatēšanas dienas, cilvēkam netiek apmaksāti.

Cilvēks var vērsties  ar  lūgumu pie darba devēja, lai tas kompensētu izdevumus, kas viņam  radušies pirms  arodslimības konstatēšanas, veicot medicīnisko izmeklēšanu, un kuri netiek segti no speciālā  budžeta līdzekļiem. Taču darba devējs šo atmaksu veic pēc saviem ieskatiem, proti, šo izdevumu kompensācija darba devējam nav obligāta.