Kriminālprocesa likuma 27. pantā ir noteikts, kas var būt procesa virzītājs. Procesa virzītājam ir tiesības veikt tādas procesuālās darbības, lai nodrošinātu kriminālprocesa mērķa sasniegšanu pēc iespējas ātrāk un ekonomiskāk. Lai, piemēram, uzaicinātu un nopratinātu aizstāvības pieteiktu liecinieku, aizstāvībai procesa virzītājam ir jādara zināmi šī liecinieka dati, atrašanās vieta, vismaz valsts. Šādā gadījumā, ja persona atrodas ārvalstīs, iespējams izmantot Eiropas izmeklēšanas rīkojumu vai tiesiskās palīdzības lūguma mehānismu liecinieka nopratināšanā. Tāpat noteikti pirms tam pārbaudāma informācija ne tikai par personas tiesisko statusu valstī, bet arī tas, vai persona ir dzīva vai mirusi. Ja aizstāvība nevar sniegt nekādas ziņas par iespējamo liecinieku, tad procesa virzītājam nav pienākuma pēc savas iniciatīvas meklēt norādīto liecinieku. Turklāt, piesakot lūgumu par liecinieka nopratināšanu, ir jādara zināmi apstākļi, par kuriem liecinieks varētu liecināt.