Civillikuma 181. pants noteic, ka bērnam ir tiesības uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar jebkuru no vecākiem (saskarsmes tiesība). Katram vecākam ir pienākums un tiesības uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar bērnu. Šis noteikums piemērojams arī tad, ja bērns ir šķirts no ģimenes vai nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai abiem vecākiem. Tam vecākam, kurš nedzīvo kopā ar bērnu, ir tiesības saņemt ziņas par viņu, it īpaši ziņas par viņa attīstību, veselību, sekmēm mācībās, interesēm un sadzīves apstākļiem. 

Savukārt no Civillikuma 182. panta izriet vecāka tiesības celt prasību tiesā par saskarsmes tiesību noteikšanu. Šis pants noteic, ka strīda gadījumā kārtību, kādā var izmantot saskarsmes tiesību, nosaka tiesa, izprasot bāriņtiesas atzinumu. 

Līdz ar to tas, ka tēvs nemaksā uzturlīdzekļus, nav pietiekams iemesls, lai liegtu tikties ar bērnu. 

Vienlaikus strīdi par saskarsmes īstenošanas kārtību neietekmē vecāka pienākumu maksāt uzturlīdzekļus bērna uzturam. Katram vecākam ir absolūts pienākums nodrošināt bērna uzturēšanu, un saskaņā ar Civillikuma 194. pantu šis pienākums turpinātos pat tad, ja bērns atrastos tikai viena vecāka atsevišķā aizgādībā un otram vecākam būtu pārtrauktas aizgādības tiesības. 

Pienākums uzturēt bērnu var tikt izbeigts tikai tad, ja tiek izbeigtas bērna un vecāka radniecības attiecības, kas var tikt izdarīts, ar tiesas spriedumu dzēšot ierakstu par paternitāti, ja tiesa apstiprina, ka bērns nav izcēlies no attiecīgā vīrieša, vai ja bērns tiek adoptēts. Kamēr nav mainīts ieraksts bērna dzimšanas reģistrā par bērna vecākiem, pašreizējiem vecākiem ir pienākums nodrošināt bērna uzturēšanu līdz brīdim, kad bērns spēs sevi pats apgādāt. 

Aicinām censties vienoties ar bērna tēvu par uzturlīdzekļu izmaksu. Ja tas neizdodas, tad varat vērsties tiesā ar prasības pieteikumu par uzturlīdzekļu piedziņu.