To, ka pirmām kārtām tiek apmaksāti parāda piedziņas izdevumi, nosaka likums. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 621. pantu no summas, ko tiesu izpildītājs piedzinis no parādnieka, vispirms sedz sprieduma izpildes izdevumus, no pārējās summas apmierina piedzinēju prasījumus, kas pamatoti ar šā tiesu izpildītāja lietvedībā esošajiem izpildu dokumentiem. Summu, kas paliek pēc visu prasījumu apmierināšanas, izsniedz atpakaļ parādniekam. 

Šāds princips Civilprocesa likumā ir nostiprināts tā pieņemšanas brīdī un stājās spēkā 01.03.1999. 

Tiesu izpildītāju atlīdzības noteikšanas kārtība ir noteikta Ministru kabineta noteikumu Nr. 451 “Noteikumi par zvērinātu tiesu izpildītāju amata atlīdzības taksēm”. Tajos jūs varat noskaidrot, kā tiek aprēķināti tiesu izpildītāja izdevumi par parādu piedziņas lietas vešanu un procesa nodrošināšanu. 

Jautājumā minētajos normatīvajos aktos šobrīd nav paredzētas izmaiņas. Ja jums ir ierosinājums likumdošanas izmaiņām, tad jūs kā Latvijas pilsone varat vērsties, piemēram, pie pašas izvēlēta Saeimas deputāta un ierosināt, jūsuprāt, nepieciešamo izmaiņu virzīšanu. Tāpat jūs varat rosināt iniciatīvu šādu izmaiņu veikšanai platformā manabalss.lv. 

Ministru kabineta noteikumu Nr. 451 11. punkts paredz, ka zvērinātam tiesu izpildītājam ir tiesības samazināt amata atlīdzības taksi, piemērojot koeficientu 0,5, ja persona normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir atzīta par trūcīgu, bet, ja personai piešķirts politiski represētās personas statuss, tad samazināt amata atlīdzības taksi, piemērojot koeficientu 0,5, ir zvērināta tiesu izpildītāja pienākums.