1. Pēc maternitātes atvaļinājuma (kad beigusies pēcdzemdību darbnespējas lapa B un attiecīgi maternitātes pabalsta otrās daļas izmaksa), darba vietā var doties pusotru gadu (18 mēnešu) ilgā bērna kopšanas atvaļinājumā. 

Bērna kopšanas atvaļinājumam, ko piešķir darba devējs, nav jābūt 13 mēnešiem vien. 13 mēneši ir viens no diviem vecāku pabalsta periodiem, ko var izvēlēties vecāku pabalsta saņemšanai. Savukārt Darba likumā ir noteiktas tiesības uz pusotru gadu ilgu bērna kopšanas atvaļinājumu, ko var izmantot no bērna dzimšanas līdz astoņu gadu vecumam. 

13 mēneši ir vecāku pabalsta periods no bērna dzimšanas, un tajā ietilpst: maternitātes pabalsta izmaksas periods (56 vai 70 dienas) + vecāku pabalsta pamatdaļas izmaksas periods + vecāku pabalsta nenododamās daļas (četri mēneši, no kuriem bērna mammai pienākas divi mēneši, bet otri divi mēneši ir jāizmanto bērna tēvam). 

Ja jūs esat vecāku pabalsta saņēmēja, atrodaties bērna kopšanas atvaļinājumā, izmantojat tiesības uz pabalsta pamatdaļu un esat pieprasījusi secīgi arī nenododamo daļu, tad kopumā tie ir 11 mēneši (maternitātes pabalsta laiks + vecāku pabalsta pamatdaļa + divi mēneši nenododamā daļa). Vecāku pabalstu saņemsiet līdz 16. jūnijam. Pēc tam turpināsies darba vietā piešķirtais, neapmaksātais bērna kopšanas atvaļinājums. Tajā nebūs darba ienākumu un vecāku pabalsta. 

Līdz kuram datumam, pamatojoties uz iesniegumu darba devējam, jums ir piešķirts bērna kopšanas atvaļinājums, jāprecizē darba vietā. Ja darba devējam esat pieprasījusi bērna kopšanas atvaļinājumu uz laika periodu, kas ir īsāks par pusotru gadu, jāiesniedz jauns iesniegums, norādot, ka vēlaties izmantot bērna kopšanas atvaļinājumu pusotru gadu. 

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras lēmumā par vecāku pabalsta piešķiršanu jābūt norādītam periodam, līdz kuram pabalsts ir piešķirts. Ja nezināt, kad beigsies vecāku pabalsta izmaksa, jāsazinās ar VSAA, rakstot uz e-pasta adresi konsultacijas@vsaa.gov.lv vai zvanot uz tālruņa numuru 64507020. 

2. Darba devējs no bruto algas par darbinieku veic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (23,59%) – 141,54 eiro. No jūsu 600 eiro bruto algas ieturētas un valsts budžetā pārskaitītas iemaksas (10,50%) – 63 eiro, IIN (20%) – 15,09 eiro. 

3. Pārdodot nekustamo īpašumu, var būt jāmaksā kapitāla pieauguma nodoklis, kas ir 20%. Ar nodokli apliek starpību, kāda veidojas starp pārdošanas cenu un iegādes vērtību (mantojuma masā norādīto vērtību). Tātad no 11 000 eiro jāatņem iegādes vērtība. 

Valsts ieņēmumu dienestā jāiesniedz “Pārskata perioda deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma” – deklarācija (DK). Ja ienākums ir mazāks par 1000 eiro, deklarācija jāiesniedz un nodoklis jāsamaksā nākamā gada janvārī; ja ienākums ir lielāks par 1000 eiro, deklarācija jāiesniedz un nodoklis jāsamaksā nākamajā mēnesī pēc tā ceturkšņa, kurā gūts ienākums. 

Ja ir plānots pārdot nekustamo īpašumu, pirms darījuma ieteicams konsultēties VID. Nodoklis nav mazs, un iegādes vērtības noteikšanā, tai skaitā mantotam īpašumam, ir dažādas nianses.