Tā kā lasītājs norāda, ka dzīvo un strādā Itālijā, bet sieva dzīvo un strādā Latvijā, tiesības uz ģimenes pabalstiem būs izvērtējamas saskaņā ar Valsts sociālo pabalstu likuma normām un ES tiesību aktiem sociālās drošības jomā – Regulu Nr. 883/2004 [1] un Nr. 987/2009 [2] (turpmāk – Regulas). 

Ievērojot Regulās noteiktās tiesību normas, ģimenes pabalsti jānodrošina tai valstij, saskaņā ar kuras tiesību aktiem persona ir apdrošināta kā algots darba ņēmējs vai pašnodarbināta persona. Tas attiecas arī uz situāciju, ja personas ģimenes locekļi dzīvo citā dalībvalstī. [3] 

Gadījumos, kad bērna vecāki dzīvo un/vai ir nodarbināti dažādās Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstīs, atbildība par ģimenes pabalstu izmaksu ir nosakāma, piemērojot prioritātes noteikumus. Viena vecāka nodarbinātības gadījumā atbildīga par pabalstu izmaksu ir konkrētā vecāka nodarbinātības valsts. Savukārt, ja nodarbināti ir abi bērna vecāki, atbildība par ģimenes pabalstu izmaksu jāuzņemas tā vecāka nodarbinātības valstij, kurā dzīvo bērns. Abos iepriekš minētajos gadījumos otra vecāka dzīvesvietas vai nodarbinātības valstij ir pienākums pēc attiecīga pieprasījuma veikt abu iesaistīto valstu pabalstu apmēru salīdzināšanu un starpības gadījumā nodrošināt tās izmaksu. [4]  

Lasītājs norāda, ka, gaidot bērniņu, ģimene dzemdību periodā vēlas būt kopā Itālijā, tādēļ sieva grib pārcelties uz Itāliju. Šeit var būt iespējamas divas situācijas: 

• Ja sieva dodas uz Itāliju tikai, lai dzemdētu bērniņu, bet saglabā darba attiecības Latvijā un turpina atrasties atvaļinājumos saistībā ar bērna dzimšanu un audzināšanu, kā arī saglabā ciešu saikni ar Latviju un turpinās pastāvīgi dzīvot Latvijā kopā ar bērnu, Latvija būs primāri atbildīga par visu ģimenes pabalstu izmaksu pilnā apmērā, bet Itālija būs sekundāri kompetentā valsts, kura izmaksās savus ģimenes pabalstus starpības apmērā, ja tāda radīsies.  
• Ja sieva pārcelsies uz pastāvīgu dzīvi Itālijā, vienlaikus saglabājot nodarbinātību Latvijā, un arī bērns pastāvīgi dzīvos Itālijā, tad Itālija būs primāri kompetentā valsts ģimenes pabalstu izmaksā un izmaksās savus ģimenes pabalstus pilnā apmērā bērna tēvam, bet Latvija būs sekundāri kompetentā valsts, kura  izmaksās ģimenes pabalstus starpības apmērā, ja tāda veidosies.  

Lasītājs jautā, vai sievai ir jāsāk maksāt nodokļus Itālijā, ja viņa vēlas turpināt strādāt Latvijā. Paskaidrojam, ka saskaņā ar Regulu 883/2004 sociālās apdrošināšanas iemaksas ir jāveic tikai vienā valstī. Tā kā situācija nav skaidri formulēta, iesakām precizēt jautājumu un to uzdot VSAA (kontakti norādīti zemāk). 

Tiesības uz maternitātes pabalstu Latvijā ir personām, kuras saskaņā ar likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu” ir sociāli apdrošinātas un par kurām ir veiktas vai bija jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas Latvijas Republikā atbilstoši attiecīgajam apdrošināšanas veidam ne mazāk kā trīs mēnešus pēdējo sešu mēnešu periodā vai sešus mēnešus pēdējo 24 mēnešu periodā pirms mēneša, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums (izsniegtās darbnespējas lapas B pirmā diena). 

Tāpat tiesības uz vecāku pabalstu Latvijā ir personām, kuras saskaņā ar likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu” ir sociāli apdrošinātas un par kurām ir veiktas vai bija jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas Latvijas Republikā atbilstoši attiecīgajam apdrošināšanas veidam ne mazāk kā trīs mēnešus pēdējo sešu mēnešu periodā vai sešus mēnešus pēdējo 24 mēnešu periodā pirms mēneša, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums (piešķir vecāku pabalstu). 

Savukārt tiesības uz valsts sociālajiem pabalstiem, tai skaitā ģimenes valsts un bērna kopšanas pabalstu, ir Latvijas pilsoņiem, nepilsoņiem, ārzemniekiem un bezvalstniekiem, kuriem piešķirts personas kods, kuru statuss Fizisko personu reģistrā ir aktīvs un kuri pastāvīgi dzīvo Latvijas teritorijā. Minētajām personām ir tiesības uz valsts sociālajiem pabalstiem par bērnu, kuram piešķirts personas kods, kura statuss Fizisko personu reģistrā ir aktīvs un kurš pastāvīgi dzīvo Latvijas teritorijā. 

Vairāk par pabalstiem ģimenēm ar bērniem varat uzzināt VSAA mājaslapā www.vsaa.gov.lv, sadaļā “Pabalsti ģimenēm ar bērniem”.

Atbildes uz aktuālajiem jautājumiem iespējams noskaidrot, rakstot uz e-pasta adresi konsultācijas@vsaa.gov.lv vai zvanot uz tālruņa numuru 64507020.

[1] Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 883/2004 “Par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu”. Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis. 2004, 29. aprīlis, 05/5. sēj. 

[2] Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 987/2009, ar ko nosaka īstenošanas kārtību Regulai (EK) Nr. 883/2004 “Par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu”. Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis. 2009, 16. septembris, L 284/1. 

[3] Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 883/2004 “Par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu”. Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis. 2004, 29. aprīlis, 05/5. sēj., 67. pants. 

[4] Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 883/2004 “Par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu”. Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis. 2004, 29. aprīlis, 05/5. sēj., 68. pants.