Dzīvojamo namu kompleksu “Valdlauči” (Ķekavas pag.) apsaimnieko SIA “Ķerkavas nami”. Problēma ir tāda, ka visos dzīvokļos ūdens netiek uzskaitīts ar skaitītājiem, liela daļa iedzīvotāju tos nav uzstādījuši. Rezultātā reālais ūdens patēriņš visā mājā ik mēnesi ir lielāks nekā uzrādītais iedzīvotāju patēriņš.
Dzīvokļos, kuros nav uzstādīti skaitītāji, ūdens patēriņš tiek aprēķināts, ņemot vērā deklarēto cilvēku skaitu, bet nav zināms faktiski dzīvojošo skaits. Piemēram, trīsistabu dzīvoklī ir deklarēts viens cilvēks, bet tur dzīvo pieci cilvēki. Ūdens patēriņš tiek rēķināts uz vienu cilvēku. Rodas zudumi, kurus “Ķekavas nami” sadala vienlīdzīgi starp visiem iedzīvotājiem, neņemot vērā faktiski uzskaitīto ūdens patēriņu, ko uzrāda skaitītāji. Katru mēnesi iedzīvotāji, kuriem ir uzstādīti skaitītāji, maksā vairāk, nekā ir patērējuši.
Ministru kabineta noteikumu Nr. 1013 14. punkts noteic: “14. Ūdens patēriņu uzskaita, izmantojot skaitītājus ..”.
Netiek ievērota arī šo noteikumu 19. punkta 1. daļa: “.. ūdens patēriņa starpību vai tās daļu sadala starp tiem dzīvokļu īpašniekiem, uz kuriem attiecas kāds no šiem gadījumiem (ja tādi ir dzīvojamā mājā): ..”, tālāk ir uzskaitīts, kādos gadījumos drīkst piemērot ūdens patēriņa uzrēķinu. Nav minēts, ka to var piemērot dzīvokļiem, kuros ir uzstādīti ūdens skaitītāji.
Esmu neskaitāmas reizes rakstījusi “Ķekavas namiem”, notiek tikai atrakstīšanās, nevis problēmas risināšana.
Risinājums ir vienkāršs: izpildīt Ministru kabineta noteikumu 14. punktu, uzstādīt visos dzīvokļos skaitītājus ar attālinātas nolasīšanas iespēju. Līdz ar to arī nebūs iespējas iesniegt kļūdainus rādītājus un fiksētais ūdens patēriņš būs korekts.
Gāze tiek uzskaitīta, elektrība arī, bet ūdeni uzskaita tikai muļķi – tā teica paziņa, kura par piecu cilvēku patērēto ūdeni maksā mazāk nekā ģimene ar trijiem cilvēkiem, kam ir ūdens skaitītājs.
Šobrīd Latvijas normatīvie akti neparedz obligātu pienākumu dzīvokļu īpašniekiem atsevišķajos īpašumos uzstādīt ūdens patēriņa skaitītājus. Ja dzīvojamajai mājai ir izveidojusies ūdens patēriņa starpība, tad to primāri sedz Ministru kabineta (MK) noteikumu Nr. 1013 “Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu” 19.1 punktā noteiktās kategorijas.
Ja pēc šī punkta piemērošanas ūdens patēriņa starpība nav pilnībā sadalīta, tad atlikumu sadala saskaņā ar minēto noteikumu 19. punktu (MK noteikumu 19.3 punkts).
MK noteikumu 14.1 punkts noteic, ka “ūdens skaitītāju uzstādīšanu [..] atsevišķajā īpašumā nodrošina dzīvokļa īpašnieks, ja dzīvokļu īpašnieku kopība saskaņā ar šo noteikumu 14.3 punktu vai pārvaldnieks saskaņā ar šo noteikumu 30.2 punktu nav noteicis citu kārtību”.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!