Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā noteikts, ka sociālo palīdzību klientam sniedz pašvaldības sociālais dienests, pamatojoties uz viņa materiālo resursu – ienākumu un īpašuma – izvērtējumu, individuāli paredzot katra klienta līdzdarbību, izņemot krīzes situāciju. 

Klienta pienākums ir aktīvi iesaistīties problēmas risināšanā, pildot līdzdarbības pienākumus, un sniegt ziņas par sevi, sadarboties ar sociālo dienestu savas sociālās situācijas novērtēšanā un pildīt sociālā dienesta ieteikumus attiecīgās situācijas uzlabošanai. 

Līdzdarbības pienākumu noteikšana un izpilde ir viens no nosacījumiem sociālās palīdzības saņemšanai. Ja persona atsakās izpildīt līdzdarbības pienākumus, sociālajam dienestam ir tiesības atteikt piešķirt pamata sociālo palīdzību un trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusu. 

Pašvaldības sociālajam dienestam ir tiesības darbspējīgos klientus iesaistīt: 

• darba un sociālo prasmju saglabāšanas, atjaunošanas un apgūšanas pasākumos;
• darbos pašvaldības teritorijā, slēdzot darba līgumu uz noteiktu laiku ar darbspējīgo klientu.

Likumā paredzēts, ka personai darbspējīgā vecumā, kura nestrādā, ir pienākums reģistrēties Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) un pildīt bezdarbnieka pienākumus. 

NVA nav jāreģistrējas: 

• vienam no bērna invalīda vecākiem, ja bērns nesaņem piemērotus aprūpes pakalpojumus;  
• sievietei, ja viņa ir grūtniecības un dzemdību atvaļinājumā, kā arī personai, kura atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā, vai citai personai mājsaimniecībā, kura nodrošina pirmsskolas vecuma bērna aprūpi;  
• personai vecumā no 15 gadiem, kura iegūst izglītību klātienē pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības iestādē vai ir pilna laika studējošais augstskolā.

Pašvaldības sociālajam dienestam nav tiesību iesaistīt klientu tādos pasākumos, kas izslēdz iespēju aprūpēt bērnu invalīdu vai pirmsskolas vecuma bērnu, vai citu apgādājamo, ja nav citas iespējas nodrošināt aprūpi, piedalīties rehabilitācijas pasākumos vai NVA organizētajos pasākumos, stāties darba tiesiskajās attiecībās vai gūt ienākumus no darba, norādīts Labklājības ministrijas (LM) vadlīnijās sociālās palīdzības piešķiršanai. 

Ministru kabineta noteikumos Nr. 809 “Noteikumi par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu” paredzēts, ka ir jāiesniedz arī izziņa par ienākumiem no saimnieciskās darbības par pilniem pēdējiem trim kalendāra mēnešiem par katru saimnieciskās darbības veicēju mājsaimniecībā. 

Sociālā dienesta klientam ir pienākums aktīvi darboties, lai palielinātu pelnītspēju un ienākumus. Ja tiesību aktos paredzēti līdzdarbības pienākumi, to izpilde nevar būt formāla. Pēc izziņā iekļaujamās informācijas (ieņēmumi, izdevumi, samaksātās nodokļu summas, prognozētie ienākumi pēc nodokļu samaksas), varētu spriest, ka sociālās palīdzības saņēmējs ir ieinteresēts savas materiālās situācijas uzlabošanā, ja kā pašnodarbinātais gūst ienākumus no pastāvīgas saimnieciskās darbības. 

Tas, vai jums ir jāreģistrējas NVA, jānoskaidro sociālajā dienestā, kas strādā ar jums kā klientu.