Dzīvojamo telpu īres likuma 14. pants (“Īrnieka tiesības iemitināt dzīvojamā telpā savas ģimenes locekļus un citas personas”) noteic, ka īrniekam ir tiesības iemitināt viņa īrētajā dzīvojamajā telpā savu laulāto un abu vai katra laulātā bērnus, ja iepriekš par to rakstveidā informēts izīrētājs. 

Bērnu tiesību aizsardzības likuma 3. panta pirmajā daļā noteikts, ka bērns ir persona, kas nav sasniegusi 18 gadu vecumu. 

Savukārt Dzīvojamo telpu īres likuma 32. pantā paredzēts, ka pašvaldības dome izdod saistošos noteikumus, kuros nosaka pašvaldībai piederošas dzīvojamās telpas izīrēšanas kārtību un nosacījumus.  

Saistošajos noteikumos ir konkretizēti palīdzības nosacījumi. 

Piemēram, var būt noteikts, ka īrniekam ir tiesības iemitināt īrētajā dzīvojamajā telpā kā ģimenes locekli savu laulāto un abu vai katra laulātā nepilngadīgos bērnus (tai skaitā adoptētos nepilngadīgos bērnus), kā arī pilngadīgos bērnus (tostarp adoptētos pilngadīgos bērnus), kamēr viņi turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai. 

Likuma apspriešanā Saeimā saistībā ar konkrēto normu – par tiesībām iemitināt īres dzīvoklī ģimenes locekļus – tika skaidrots, ka tā attiecināma uz nepilngadīgajiem bērniem un bērniem līdz 24 gadu vecumam, ja viņi turpina iegūt izglītību. Tāpat kā tas ir tiesību aktos citās dzīves situācijās, piemēram, saņemot sociālo palīdzību, nodokļu atvieglojumus u. c. 

Jūsu īres dzīvoklis ir pašvaldības īpašums, un par iespējām tajā iemitināt pieaugušo dēlu jāuzzina savā pašvaldībā.