E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 32044
Lasīšanai: 4 minūtes
TĒMA: Finanses
1
2
1
2

Kriptoaktīvu pakalpojumu regulējums

J
jautā:
12. martā, 2024
Jānis

Labdien! Mani jautājumi ir šādi: kas pieņem lēmumu par vienas vai otras kriptovalūtas emitēšanu; pēc kādiem noteikumiem šie lēmumi tiek pieņemti; kas garantē, ka tie tiks izpildīti; kur tehniski notiek transakcijas; kas garantē to drošību; kur var iepazīties ar to, kādi projekti tiek īstenoti ar vienu vai otru kriptovalūtu? 

A
atbild:
19. martā, 2024
Inese Helmane
LV portāls
Latvijas Banka
Olga Petrova, eksperte
Latvijas Banka
Reinis Vecbaštiks, eksperts

Latvijas Banka jūsu jautājumus komentē kā finanšu tehnoloģiju un moderno maksājumu eksperti, nevis kompetentā institūcija par kriptoaktīviem, jo nacionālā līmenī vēl jāpieņem kriptoaktīvu pakalpojumu regulējums ar institūciju atbildību sadalījumu, un pašlaik tas vēl nav paveikts. 

Kriptoaktīvu izstrāde līdz šim ir bijusi privātā sektora pilnīgā pārziņā. Šai nozarei nebija regulējuma, kā arī tā netika uzraudzīta. Līdz ar to ikviens, kuram ir nepieciešamās tehniskās zināšanas, bija tehniski spējīgs emitēt savu kriptoaktīvu uz individuāli izstrādātu blokķēžu bāzes. Līdz šim kriptoaktīvu emitentu izvēle bija, cik daudz informācijas par konkrēto kriptoaktīvu tie vēlas sniegt. 

Eiropas Savienības (ES) Padome 2023. gada maijā pieņēma regulu par kriptoaktīviem (regulation on crypto-assets markets, MiCA), kas noteiks vienotu ES līmeņa tiesisko regulējumu konkrētajai nozarei. MiCA regula tika publicēta ES Oficiālajā Vēstnesī 2023. gada 9. jūnijā. To piemēros no 2024. gada 30. decembra, izņemot III un IV sadaļu, kuras regulējums tiks piemērots no 2024. gada 30. jūnija. 

MiCA paredz uzraudzības pasākumus kriptoaktīvu – elektroniskās naudas žetonu un aktīviem piesaistīto žetonu – emitentiem. Regulā ir norādītas prasības kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, kā arī emitentiem, kuras ir jāievēro un jāizpilda, lai varētu emitēt kriptoaktīvu žetonus. Tāpat regulā ir noteiktas prasības baltajai grāmatai jeb tā dēvētajiem white papers. Šajā tehniskajā dokumentā visbiežāk tiek sniegta informācija par konkrētā kriptoaktīva mērķiem, tehniskajiem aspektiem (t. sk. drošību), kā arī tā izstrādes komandu. 

Tehniski transakcijas notiek blokķēdē. Blokķēde ir decentralizēta datubāze, pastāvīgi augošs sakārtotu bloku (ierakstu) saraksts. Katrā blokā ir laika zīmogs un kriptogrāfiska atsauce uz iepriekšējo bloku. Lai mainītu kādu no iepriekš veidotajiem blokiem, jāveic pārmaiņas arī visos tam sekojošajos blokos. Tāpēc attiecīgā tehnoloģija uzskatāma par drošu. MiCA regulējumā iekļautas arī noteiktas prasības un pasākumi, kas nodrošinās aizsardzību kriptoaktīvu turētājiem un pakalpojumu sniedzēju klientiem (kapitāla prasības, aktīvu glabāšana, ieguldītājiem pieejama obligāta sūdzību glabāšanas procedūra un ieguldītāja tiesības pret emitentu). 

Katrs, kurš vēlas iegādāties kriptoaktīvus, pats pēta par tiem pieejamo informāciju un izvērtē tās uzticamību. Kriptoaktīvi ir dažādi, un tie var būt veidoti atšķirīgās blokķēdēs. Tādējādi nav konkrētas vietnes, kur būtu iespējams iepazīties ar visiem pieejamajiem kriptoaktīviem. 

Latvijas Banka atgādina, ka kriptoaktīvi ir nevis nauda, bet riskants aktīvs. Šie riski ir īpaši izteikti cilvēkiem bez zināšanām konkrētajā jomā, kuri tomēr vēlas iesaistīties un nodarboties ar kriptoaktīviem, tāpēc aicinām būt piesardzīgiem, uzmanīgiem, saprātīgiem, kā arī apzināties potenciālos riskus, kas piemīt riskantiem aktīviem. Papildu informācija ir pieejama šeit un šeit.

Vairāk par kriptoaktīvu regulējumu varat lasīt LV portāla publikācijā “Kriptoaktīvu nozari turpmāk regulēs un uzraudzīs: ar ko jārēķinās komersantiem Latvijā”.

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Šomēnes iespējams uzdot vēl 98 jautājumus. Vairāk par e‑konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas