Jūsu uzdotais jautājums ir ļoti plašs. Dzīvojamo māju pārvaldīšanu regulē Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums un uz tā pamata izdotie saistošie noteikumi.

Likuma 2. pants noteic, ka šī likuma mērķis un uzdevums ir:

• nodrošināt dzīvojamo māju ekspluatāciju un uzturēšanu (fizisku saglabāšanu visā to ekspluatācijas laikā) atbilstoši normatīvo aktu prasībām;

• veicināt dzīvojamo māju uzlabošanu visā to ekspluatācijas laikā;

• nodrošināt ikvienas dzīvojamās mājas pārvaldīšanas procesa nepārtrauktību;

• saglabāt un attīstīt dzīvojamo māju kā vides objektu estētiskās vērtības un līdz ar to arī attiecīgās vides estētiskās vērtības;

• dzīvojamo māju ekspluatācijas laikā novērst ar sabiedrības un vides drošību saistītus riskus;

• pilnveidot dzīvojamo māju pārvaldīšanā iesaistīto personu kvalifikāciju, lai uzlabotu pārvaldīšanas darba organizāciju un efektivitāti.

Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbības ir noteiktas Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6. pantā.

Savukārt likuma 13. pants noteic, kādai ir jābūt dzīvojamās mājas pārvaldītāja profesionālajai kvalifikācijai.

Dzīvokļu īpašnieku biedrības tiek dibinātas saskaņā ar Biedrību un nodibinājumu likuma 23. panta otro daļu, kas noteic, ka biedrības sastāvā jābūt vismaz diviem biedriem. Biedrības dibināšanai nav nepieciešams dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums.

LV portālā zvērināts advokāts Jānis Lapsa ir skaidrojis, ka dzīvokļu īpašnieki veido dzīvokļu īpašnieku kopību, kurai ir jāpiedalās mājas pārvaldīšanā. Biedrība ir jādibina tāpēc, lai labāk varētu pārvaldīt māju, lai tā būtu subjekts, kas reģistrēts Uzņēmumu reģistrā un var pārstāvēt dzīvokļu īpašnieku kopību uz pilnvarojuma pamata. Biedrībai tiek dots uzdevums, lai varētu slēgt līgumus, lai būtu ērtāka dažādu komunālo un citu darījumu izpilde.

Nereti, izveidojot biedrību, tās biedriem nav profesionālo iemaņu vai kapacitātes, lai apsaimniekotu māju. Tādēļ par to, kurš būs apsaimniekotājs, būtu jālemj dzīvokļa īpašnieku kopībai.

Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas modeļi var būt dažādi. Pārvaldīšanas darbības var veikt dzīvokļu īpašnieku biedrības, kooperatīvās sabiedrības, kapitālsabiedrības, piemēram, sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA), un fiziskās personas.

“Ja runājam par juridiskajām personām, tad biedrības ir vispareizākais pārvaldīšanas modelis, jo ir saistīts ar noteiktu mērķi. SIA mērķis ir gūt peļņu. Viens no pārvaldīšanas modeļiem var būt kooperatīvās sabiedrības, bet to mērķis arī var būt saistīts ar peļņas gūšanu un ēku apsaimniekošanu. Taču biedrības mērķis ir apmierināt biedru – daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašnieku – intereses. Jo lielāka māja, jo lielāka nozīme ir biedrībai,” norāda J. Lapsa.