Īrnieka pienākumi, kas izriet no Dzīvojamo telpu īres likuma, ir ievērot dzīvojamās telpas īres līguma noteikumus.   

Dzīvojamo telpu īres likuma 21. pants paredz izīrētāja tiesības izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu vai vienpusēji atkāpties no dzīvojamās telpas īres līguma, ievērojot šā likuma 26. pantā noteikto, vai to izbeigt, ievērojot šā likuma 22., 23., 24. un 25. panta noteikumus.    

Saskaņā ar likuma 22. pantu izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, ja īrnieks, viņa ģimenes locekļi vai citas iemitinātās personas citādi pārkāpj dzīvojamās telpas īres līgumā ietvertos dzīvojamās telpas lietošanas noteikumus vai arī padara pārējām personām dzīvošanu ar tām dzīvojamā telpā vai dzīvojamā mājā neiespējamu vai būtiski apgrūtinātu.   

Par miera traucēšanu personu var saukt pie normatīvajos aktos noteiktās atbildības. Ja puses nevar vienoties, kaimiņienei ir tiesības vērsties policijā ar izsaukumu par miera traucēšanu. Iespējams, pirmajā reizē policija piemēros brīdinājumu, taču atkārtotu izsaukumu gadījumā rīcība, iespējams, būs kvalificējama kā sīkais huligānisms atbilstoši Administratīvo sodu likumam par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā, kura 11. panta pirmā daļa paredz, ka par sabiedriskās kārtības traucēšanu, pārkāpjot vispārpieņemtās uzvedības normas un traucējot personas mieru, iestādes, komersanta vai citas institūcijas darbu vai apdraudot savu vai citu personu drošību, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz simt naudas soda vienībām. 

LV portālā publicētajā e-konsultācijā ir sniegta atbilde par pieļaujamo trokšņu līmeni dzīvojamajās telpās dažādās diennakts stundās.

Trokšņa mērījumus veic laboratorijas, kas akreditētas nacionālajā akreditācijas institūcijā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par atbilstības novērtēšanas institūciju novērtēšanu, akreditāciju un uzraudzību, vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī akreditētas laboratorijas.  

Policijas kompetencē ir lemt par soda piemērošanu administratīvās lietvedības kārtībā, ja tam ir pamats. 

Tomēr civiltiesisko strīdu gadījumā pamatā jābūt personas prettiesiskai rīcībai un tās radītajiem zaudējumiem, tai skaitā persona var vērsties tiesā ar prasību par nemantiskā (morālā) kaitējuma atlīdzināšanu. Atbilstoši Civilprocesa likuma 10. pantam puses realizē savas procesuālās tiesības sacīkstes formā. Sacīkste notiek, pusēm dodot paskaidrojumus, iesniedzot pierādījumus, tiesai adresētus pieteikumus, piedaloties liecinieku un ekspertu nopratināšanā, citu pierādījumu pārbaudē un novērtēšanā, piedaloties tiesu debatēs un veicot citas procesuālās darbības Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.