No situācijas izklāsta secināms, ka jums ar pašvaldības sociālo dienestu acīmredzot ir līgums par asistenta pakalpojuma sniegšanu. Ja esat reģistrējies kā pašnodarbinātais, tas nozīmē, ka esat oficiāli nodarbināts, bet pats maksājat nodokļus no jums kā asistentam izmaksātās atlīdzības.  

Pašvaldībā līgumu ar asistenta pakalpojuma pieprasītāju un asistenta pakalpojuma sniedzēju slēdz sociālais dienests. 

Līgumā par asistenta pakalpojuma sniegšanu jābūt noteiktiem asistenta pienākumiem, piemēram, paredzēts stundu skaits, par kurām jums tiek izmaksāta atlīdzība, kā arī cita informācija. Šis līgums jums ir. Sociālais dienests par pakalpojumu maksā, lai nodrošinātu asistentu konkrētam cilvēkam ar invaliditāti viņam vajadzīgajā apmērā un laikā.  

Ja ir apmaksāta darbnespējas lapa, asistenta atlīdzību nevar saņemt. Ja asistents slimības laikā strādā un nepieprasa slimības pabalstu, tad atlīdzību var maksāt. 

Ja esat saslimis, par to jāinformē sociālais dienests, kuram jāzina, vai varat turpināt sniegt līgumā paredzēto asistenta pakalpojumu, un jums jāpārrunā, kā šajā laikā strādāsiet, kāpēc un kad nestrādāsiet, vai tas ir iespējams konkrētajā situācijā.  

Sociālais dienests ir atbildīgs par to, lai cilvēks ar invaliditāti, kuram nepieciešams asistents un to arī paredz līgums, saņemtu palīdzību, kāda viņam ir vajadzīga, turklāt brīdī, kad tā ir nepieciešama. 

Ministru kabineta noteikumi Nr. 316 “Noteikumi par asistenta, pavadoņa un aprūpes mājās pakalpojumu personām ar invaliditāti” paredz: pēc lēmuma pieņemšanas par asistenta pakalpojuma vai pavadoņa pakalpojuma piešķiršanu sociālais dienests slēdz līgumu ar asistenta pakalpojuma vai pavadoņa pakalpojuma pieprasītāju un pakalpojuma sniedzēju vai juridisko personu. Līgumā nosaka pakalpojuma apjomu, tā sniegšanas periodu un kārtību, līdzēju tiesības, pienākumus un atbildību, norēķinu kārtību un citus būtiskus jautājumus, kas saistīti ar pakalpojuma sniegšanu, kā arī līguma izbeigšanas nosacījumus.