11. novembrī, Lāčplēša dienā, no plkst. 10.00 līdz plkst. 20.00 atkal varēs vienīgo reizi gadā aplūkot īstu retumu – Latvijā vienīgo zināmo pilno Lāčplēša Kara ordeņa komplektu, kas tika piešķirts Latvijas armijas ģenerālim Jānim Balodim (1881–1965), un arī citus muzeja krājumā esošus vēsturiskus priekšmetus, tostarp Lāčplēša Kara ordeņa kavaliera Jāzepa Sikoras ģimenei savulaik piederējušo tējas (kafijas) servīzi ar ordeņa simboliku. Muzeja speciālisti stāstīs par Lāčplēša ordeņa tapšanu, par tā saņēmējiem un šīs dienas svinēšanas tradīcijām. Ekskursijas LNVM numismātu vadībā – plkst. 11.00, 15.00, 16.00, 17.00 un 19.00.
Vēl muzejs piedāvās apskatīt vēsturiskas Neatkarības kara liecības – karavīra un fotogrāfa Andreja Liepiņa (1894–1978) fotogrāfijas, kurās fiksētas gan kauju ainas, gan Latvijas armijas karavīru ikdiena. Bet no plkst. 18.00 skanēs latviešu komponistu dziesmas Latvijas Universitātes kora “Dziesmuvara” izpildījumā.
18. novembrī Latvijas Nacionālais vēstures muzejs kopā ar Latvijas Nacionālo kultūras centru turpinās pērn sākto tradīciju – Rīgas pilī godināt latviešu vēsturiskās zemes, no kurām izauga valsts. Svētku programmu “Latviešu vēsturiskās zemes: patība un tradīcijas” atklās Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore Signe Pujāte un Latvijas Nacionālā vēstures muzeja direktors Arnis Radiņš kopā ar folkloras draugu kopu “Skandinieki”.
No plkst. 11.00 līdz plkst. 18.00 pils remterī un kapelā darbosies amatu meistari, Lāčplēša Kara ordeņa izstādē varēs apskatīt ar militāro apbalvojumu saistītās relikvijas, slaidrādē uzzināt pirms 90 gadiem atklātā Brīvības pieminekļa tapšanas stāstu. Plkst. 12.00–13.00 un plkst. 14.00–15.00 būs iespēja dziedāt un iet rotaļās kopā ar “Skandiniekiem”.
Ģimenes ar bērniem plkst. 15.00 aicinātas uz nodarbību “Mana Latvija”, lūgums pieteikties iepriekš pa tālr. 67221357 vai rakstot uz info@lnvm.gov.lv.
Laikā no 11.30 līdz plkst. 13.30 muzeja pētnieki (Jānis Ciglis, Vitolds Muižnieks, Gunita Baumane, Sanita Zvidra) stāstīs par latviešu vēsturisko zemju veidošanos un novadu savdabību, lekcijas būs skatāmas arī tiešraidē muzeja Facebook lapā facebook.com/LNVMuzejs.
Valsts dzimšanas dienas norises kuplinās Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes profesores, literatūrzinātnieces un folkloras pētnieces Janīnas Kursītes grāmatas “Latvijas kultūrvienības jeb mazie novadi” (izdevējs “Rundas”, 2025) atvēršanas svētki.
Ieeja muzejā Rīgas pilī – no Daugavas gātes puses.
Atgādinām, ka 2025. gada 11. un 18. novembris ir izņēmuma dienas, kad muzejs Rīgas pilī ir atvērts apmeklētājiem, pārējās dienās pieņemam tikai skolu grupas. Muzeja telpās ir sākusies jauno ekspozīciju ierīkošana, ekspozīciju un pils telpu atkalatvēršana pastāvīgam apmeklējumam plānota 2026. gada pavasarī.
PAR LATVIJAS NACIONĀLO VĒSTURES MUZEJU (LNVM)
ir trešais vecākais muzejs Latvijā un vienīgais Latvijas vēstures muzejs pasaulē. LNVM ir kļuvis par lielāko latviešu tautas muzejisko vērtību krātuvi – tā kolekcijās ir vairāk nekā miljons priekšmetu: arheoloģiskajos izrakumos iegūtas senlietas, rotu un monētu depozīti, tautastērpi, tradicionālie darbarīki, tautas lietišķās mākslas darinājumi, sadzīves priekšmeti, fotogrāfijas, dokumenti, kartes, gravīras, gleznas un citas Latvijas vēstures liecības.
Muzeja misija ir Latvijas valsts un tautas interesēs vākt, saglabāt, pētīt un popularizēt Latvijas un pasaules garīgās un materiālās kultūras liecības no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām, kam ir arheoloģijas, etnogrāfijas, numismātikas, vēstures vai mākslas vēstures nozīme.
Muzeja kolekciju pirmsākumi datējami ar 1869. gadā nodibināto Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisiju un tās sākto etnogrāfisko vērtību vākšanu, kas rezultējās Latviešu muzejā. 1920. gada februārī to pārņēma jaunā Latvijas valsts, lai turpinātu attīstīt kā nacionāla mēroga kultūras un atmiņas institūciju ar nosaukumu Latvijas Etnogrāfiskais muzejs, ko 1924. gadā pārdēvēja par Valsts Vēsturisko muzeju.
Kopš 1920. gada muzejs atradies Rīgas pilī, izņemot laikposmu no 2013. līdz 2024. gadam, kad tika renovētas pils telpas. Muzejs atgriezies Rīgas pilī, bet tā krājums, administrācija un speciālisti izvietoti Muzeju krātuvē Pulka ielā 8.
Latvijas Nacionālais vēstures muzejs ir nozīmīgs pētnieciskais centrs un aktīvs Latvijas vēstures un kultūras popularizētājs. Muzeju raksturo liela krājuma, pētniecības tēmu, izstāžu un izglītības programmu daudzveidība – tas veic pētniecisko darbu, organizē konferences un seminārus, veido ceļojošās izstādes, sadarbojas ar Latvijas skolām, iestādēm, izdod rakstu krājumus un citas publikācijas.
Latvijas Nacionālā vēstures muzeja nodaļas ir Dauderi un Tautas frontes muzejs.
