Gaidis Graudiņš dzimis 1926. gada 11. jūnijā Cēsu apriņķa Rankas pagasta Kalnapakalniešos. Mācījies Rankas Elizabetes (Rēveļu) pamatskolā, pēc tam Smiltenes lauksaimniecības tehnikumā. Skolas laikā apguvis klavierspēli un akordeonu, apceļojis Latviju un daudz fotografējis. Nākotnes sapņu pārtrauca Otrais pasaules karš, jo 1944. gada maijā 18 gadus veco jaunekli iesauca leģionā. Sākumā Graudiņš dienējis Latviešu leģiona 15. divīzijas prettanku rotā, pēc tam pulkveža Viļa Januma kaujas grupā.
Vēlāk jauneklis nonāca Vācijā, un no 1945. līdz 1947. gadam dzīvoja dažādās filtrācijas un bēgļu nometnēs. Laikā, kad strādāja par mežstrādnieku Harca kalnu nometnē (Braunšveigā, Vācijā), saņēma uzaicinājumu dienēt angļu palīgdienesta apsardzes vienībā, kam sekoja mācības virsnieku kursos. 1948. gadā, kad Graudiņam bija vien 22 gadi, viņš kļuva par vada komandiera vietnieku, bet 1951. gadā – par Galvenā štāba apmācību daļas vadītāju. 1959. gada viņu pieņēma darbā NATO civilajā struktūrā par padomnieku saimnieciskās lietās, līdz pat 1987. gadam viņš bija zemes pārvaldes padomnieks starp NATO struktūrām un vācu iestādēm. Neklātienē studējis jurisprudenci.
Aktīva līdzdalība latviešu trimdas sabiedriskajā dzīvē, ieinteresētība dažādās norisēs, pienākuma izjūta, inteliģence, patriotisms un tēvzemes mīlestība padarījusi Gaidi Graudiņu par vienu no redzamākajiem latviešu trimdas sabiedriskajiem darbiniekiem. Viņš pārstāv to paaudzi, kas, dzīvojot ārpus Latvijas, nezaudēja saikni ar dzimteni un veltīja savu dzīvi latviskās identitātes uzturēšanai un kultūras mantojuma saglabāšanai nākamībai. Ieguldījums latviešu kultūras saglabāšanā 1997. gadā novērtēts ar Triju Zvaigžņu ordeņa I pakāpes goda zīmi.
Kolekcionāra gaitas Gaidis Graudiņš savulaik sāka ar grāmatām. Pakāpeniski interešu loks paplašinājās, un viņš arvien vairāk pievērsās ar Latvijas armijas vēsturi un latviešu kultūru saistītu kultūrvēsturisku priekšmetu apzinātai iegādei un kolekcijas veidošanai. Šīs relikvijas tika rūpīgi vāktas, sadarbojoties ar apmēram 50 kolekcionāriem dažādās pasaules valstīs. Savākto kolekciju viņš eksponēja vispirms savā Detmoldas mājā, vēlāk Grētemā, nosaucot to par “Latviešu muzeju”.
Trešā atmoda Latvijā kolekcionāru pamudināja savu unikālo kolekciju pārvest uz dzimteni, tostarp nolūkā stiprināt tautiešu nacionālo pašapziņu. Mecenāts pats sameklēja atbilstošu ēku – agrākā alusdarītavas īpašnieka villu “Waldschlösschen”, kas 1937.–1940. gadā kalpoja par Latvijas Valsts un Ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa vasaras rezidenci “Dauderi” Sarkandaugavā. 1989. gada 24. februārī, tolaik vēl Latvijas PSR Valsts kultūras komiteja tās priekšsēdētāja Raimonda Paula personā un kolekcijas dāvinātājs Gaidis Graudiņš parakstīja vienošanos par kolekcijas nodošanu Latvijai un izvietošanu Dauderu ēkā.
1990. gadā pēc Graudiņa rosinājuma un ar viņa finansiālo atbalstu Dauderu namu sāka restaurēt, tika sakārtots arī dārzs un plašāka teritorija ap ēku. Jauno muzeju, ko nosauca par Latvijas kultūras muzeju “Dauderi”, atklāja tā paša gada 27. jūnijā XX Vispārējo latviešu Dziesmu svētku laikā.
Tāpēc arī veltījuma izstāde simtgadniekam tiks atklāta tieši 27. jūnijā. Plkst. 12 būs iespēja noklausīties muzeja speciālista stāstījumu par Gaidi Graudiņu un viņa devumu Latvijas kultūras mantojuma saglabāšanā. Vērts atgādināt, ka Latvijas neatkarības atjaunošanas sākumposmā tas bija pirmais tik liela vēriena dāvinājums kādai kultūras institūcijai.
Izstādē būs aplūkojamas gan fotogrāfijas, kurās fiksēti nozīmīgi mirkļi Gaida Graudiņa dzīvē, gan būs apskatāmi iepriekš neizstādīti muzeja krājuma priekšmeti, arī tādi, kas vēstīs par kolekcionāra aktivitātēm trimdā – piedalīšanos organizācijā “Daugavas Vanagi”, Dziesmu svētkos u.c. Tāpat būs aplūkojami tautastērpi un starpkaru perioda Latvijas armijas formas tērps no Gaida Graudiņa kolekcijas.
LNVM jubilāram sagatavoja un nosūtīja īpašu dāvanu – fotogrāfiju albumu ar muzeja krājuma fotogrāfiju kopijām, kurās atspoguļoti īpaši nozīmīgi mūža brīži, tostarp muzeja “Dauderi” atklāšana un mecenātam veltītās plāksnes atklāšana 1995. gadā, kā arī citi notikumi.
Kopš gada sākuma Dauderi savās sociālo mediju lapās publicē Gaida Graudiņa kolekciju priekšmetu attēlus un to aprakstus – gan tos, kas skatāmi Dauderu pastāvīgajā ekspozīcijā un atspoguļo nozīmīgu daļu no mecenāta dāvinājuma Latvijas valstij, gan mazāk zināmas kultūrvēsturiskas vērtības, kas glabājas muzeja krājumā, tā atklājot kolekcijas daudzveidību. Kopumā plānots parādīt 100 priekšmetus, kas nonākuši Gaida Graudiņa kolekcijā un vēlāk dāvināti Latvijai.
Kopš 2010. gada Dauderi ir Latvijas Nacionālā vēstures muzeja nodaļa. Muzejs savā darbā turpina saglabāt, pētīt un popularizēt Gaida Graudiņa dāvinājumu – ap 7000 priekšmetu, no kuriem lielākā daļa saistīta ar 20. gs. starpkaru perioda Latviju.
Izstāde “Gaidim Graudiņam – 100” Dauderos būs aplūkojama līdz 30. augustam.
Gaidis Graudiņš Latvijas kultūras muzeja "Dauderi" atklāšanā. 1990. gada 27. jūnijs.
Foto: Roberts Kaniņš, LNVM.
