Apstrīdētās tiesību normas noteic, ka atsevišķos gadījumos personai nav pienākuma segt daļu no parādsaistībām, bet fizisku personu var atbrīvot no parādsaistībām, ja tās ienākumi un parādsaistību apmērs nepārsniedz likumā noteiktos sliekšņus un persona atbilst kādam no likumā noteiktajiem sociālajiem kritērijiem.
Pieteikuma iesniedzēja – licencēta parādu atgūšanas pakalpojuma sniedzēja, kuras darbība ir saistīta ar parādu pirkšanu un to atgūšanu ārpustiesas kārtībā, – norāda, ka apstrīdētās normas būtiski paplašina to personu un gadījumu loku, kad persona var tikt atbrīvota no parādsaistībām. Tā rezultātā esot ievērojami samazinājusies pieteikuma iesniedzējas parādu portfeļa vērtība.
Pieteikuma iesniedzēja prasījuma tiesības pret konkrētiem parādniekiem ieguvusi par tirgus cenu, paļaujoties, ka uz šiem parādiem netiks attiecināts Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likums. Apstrīdētās tiesību normas nenodrošinot, ka no parādsaistībām tiek atbrīvotas tikai tādas personas, kurām šāda atbrīvošana ir nepieciešama. Tas pieteikuma iesniedzējas ieskatā nesamērīgi ierobežo tai Satversmes 105. panta pirmajos trīs teikumos garantētās tiesības uz īpašumu un pārkāpj Satversmes 1. pantā ietverto tiesiskās paļāvības aizsardzības principu.
Satversmes tiesa lietu izskata rakstveida procesā. Nolēmums jāpieņem 30 dienu laikā pēc Satversmes tiesas sēdes.
Saistītā lieta: 2025-23-01
