E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 31851
Lasīšanai: 5 minūtes
2
2

Vai nosacījums līdz mūža beigām dzīvot atdāvinātajā dzīvoklī būs spēkā, ja apdāvinātājs to parādu dēļ pazaudē

J
jautā:
17. februārī, 2024
Ina

Esmu pensijā un dēlam uzdāvināju dzīvokli, bet pati tur varu dzīvot līdz mūža beigām, par to ir ieraksts zemesgrāmatā. Izrādās, ka dēlam ir parādi, jo viņš aizrāvās ar spēļu automātiem. Tagad viņš ir maksātnespējīgs – netiek galā ar patēriņa kredītiem. Izsolē pārdošanai ir izlikts arī mans dēlam dāvinātais dzīvoklis. Vai es varēšu turpināt dzīvot tajā, ja dzīvokli nopirks cita persona? Manā rīcībā ir informācija, ka dēls atkal ir redzēts spēļu zālē. Vai man ir tiesības uzlikt viņam liegumu spēlēt azartspēles? Ja personai ir maksātnespēja, vai tā tiek iekļauta reģistrā, kas aizliedz spēlēt? Varbūt vajadzētu šādu iespēju ieviest likumdošanā?

A
atbild:
20. februārī, 2024
Zaida Kalniņa
LV portāls
Lidija Dārziņa
LV portāls

Ja dzīvoklim, kas parādsaistību dēļ tiek atsavināts, nosakot tā piespiedu pārdošanu izsolē, ir nostiprināta atzīme zemesgrāmatā par jūsu kā dāvinātāja lietošanas tiesībām līdz mūža beigām, tad pēc pārdošanas jums būs tiesības turpināt dzīvot konkrētajā dzīvoklī. Proti, atbilstoši Civilprocesa likuma 620.6 trešajai daļai, kas noteic, ka “ievešana valdījumā neskar citu personu tiesības lietot telpas, ja tiesības lietot telpas izriet no nostiprinājuma zemesgrāmatā”, jaunais īpašnieks nevarēs jūs izlikt no dzīvojamajām telpām. Pēc dzīvokļa pārdošanas un izsoles akta apstiprināšanas tiesā tā jaunais īpašnieks Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā tiks ievests valdījumā.

Izložu un azartspēļu likuma 4.1 pantā ir paredzēts no azartspēlēm un interaktīvajām izlozēm pašatteikušos personu reģistrs, kurā iekļauj cilvēku, kurš pats ir pieprasījis, lai viņam tiktu noteikts liegums Latvijas Republikā spēlēt azartspēles, tai skaitā interaktīvās azartspēles, un piedalīties interaktīvajās izlozēs.

Minimālais lieguma termiņš ir 12 mēneši no dienas, kad fiziskā persona iekļauta pašatteikušos personu reģistrā.

Azartspēļu, tostarp interaktīvo azartspēļu, un interaktīvo izložu organizētāji nedrīkst pieļaut no azartspēlēm pašatteikušos personu līdzdalību spēlē.

Pieteikties iekļaušanai attiecīgajā reģistrā, kura pārzinis ir Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija, var pats cilvēks. Ministru kabineta noteikumi Nr. 333 “No azartspēlēm un interaktīvajām izlozēm pašatteikušos personu reģistra noteikumi” noteic kārtību, kā persona var iesniegt pieprasījumu par iekļaušanu pašatteikušos personu reģistrā:

  • personīgi rakstveidā inspekcijā;
  • personīgi rakstveidā (brīvā formā) spēļu organizēšanas vietā;
  • attālināti elektroniskā veidā, autentifikācijai izmantojot elektroniskās identifikācijas līdzekļus;
  • izmantojot interaktīvo azartspēļu un izložu organizētāju mājaslapās pieejamo saiti uz inspekcijas tīmekļvietnes lieguma pieprasījuma sadaļu.

Inspekcija, saņemot fiziskās personas personīgi iesniegto rakstveida pieprasījumu, pārliecinās par personas identitāti un ne vēlāk kā nākamajā darbdienā iekļauj konkrēto personu reģistrā. Liegums stājas spēkā pēc pieprasījuma iekļaušanas reģistrā.

Plašāk par minēto iespēju varat lasīt inspekcijas mājaslapā šeit.

Liegums spēlēt azartspēles, interaktīvās azartspēles, kā arī piedalīties interaktīvajās izlozēs ir noteikts uzturlīdzekļu parādniekiem. Maksātnespējīgajiem šādu šķēršļu nav.

LV portālā ir bijis jautājums, kā ierobežot tuvinieka atkarību no azartspēlēm, kurām tiek nekontrolēti izšķērdēta nauda, kas iegūta ātrajos kredītos.

Civillikuma 365. pants paredz, ka personām, kuras, izlaidīgi vai izšķērdīgi dzīvojot, kā arī alkohola vai citu apreibinošo vielu pārmērīgas lietošanas dēļ draud novest sevi vai savu ģimeni trūkumā vai nabadzībā, tiesa nosaka rīcībspējas ierobežojumu un nodibina aizgādnību likumā noteiktajā kārtībā.

Kā skaidrojusi juriste Nataļja Sergačova, saskaņā ar Civillikuma 366. pantu, nosakot rīcībspējas ierobežojumu un nodibinot aizgādnību, tiesa personai atņem rīcību un pārvaldību pār viņas mantu tādā apjomā, kāds nepieciešams šīs personas mantas pārvaldībai un ar ģimenes uzturēšanu saistīto izdevumu segšanai. Tiesa, ierobežojot rīcībspēju un nodibinot aizgādnību, vispirms nosaka, vai aizgādnis ar aizgādnībā esošo rīkojas kopā, pēc tam –, vai aizgādnis rīkojas patstāvīgi –, un uzdod attiecīgajai bāriņtiesai iecelt vienu vai vairākus aizgādņus.

Tiesa neatņem personai rīcībspēju, bet to ierobežo nepieciešamajā apjomā.

Skaidrojums par rīcībspējas ierobežošanu pieejams arī LV portālā publicētajā e-konsultācijā “Kā rīkoties, ja persona draud novest sevi nabadzībā”.

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Šomēnes iespējams uzdot vēl 112 jautājumus. Vairāk par e‑konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas