Civillikumā ir paredzēts tiesību institūts, ar kuru var ierobežot personas rīcībspēju un noteikt aizgādnību, ja persona dzīvo izšķērdīgi, kā arī alkohola vai citu apreibinošo vielu pārmērīgas lietošanas dēļ draud novest sevi trūkumā vai nabadzībā. Šādos gadījumos personas rīcībspēja tiek ierobežota pašas izšķērdīgās personas interesēs, māja no “nodzeršanas” šādā veidā var tikt paglābta. Tomēr, izmantojot šo tiesību institūtu, māju nevarēs pārrakstīt uz jūsu vīra vārda

Pēc rīcībspējas ierobežojuma izšķērdīgās personas rīcībspēja ir pielīdzināma nepilngadīgas personas rīcībspējai, un tiks noteikta persona – aizgādnis. Aizgādnis rūpējas pār personas ar ierobežotu rīcībspēju mantu tādā apjomā, kā tiesa to ir noteikusi. Tiesa var, piemēram, noteikt, ka nekustamo īpašumu var pārdot tikai ar aizgādņa piekrišanu. Tomēr šāds tiesību institūts paredzēts, lai pasargātu pašu personu no sevis novešanas nabadzībā, un nav vērsts uz dāvinājuma atprasīšanu vai īpašumu atsavināšanu pret personas ar ierobežotu rīcībspēju gribu.

Kaut arī jautājumā vaicāts par veidiem, kā mainīt īpašuma tiesības uz māju, alternatīvi risinājumi šai situācijai ir stipri ierobežoti. Ja māja ir dāvināta, tad atprasīt dāvinājumu, bez īpaša pamata (Civillikuma 1919.–1924. pants) ir neiespējami. Tomēr pēc vectēva nāves, iespējams, neatņemamās daļas tiesīgie mantinieki var apstrīdēt dāvinājumu, ja māja ir bijis tik vērtīgs vectēva īpašums, ka tā atdāvināšana faktiski atgrūž citus neatņemamās daļas tiesīgos no viņu neatņemamās mantojuma daļas. Ņemot vērā, ka mantojuma atklāšanās laiks nav paredzams un tas var notikt arī pēc gadiem, var gadīties, ka šīs tiesības vairs nebūs iespējams realizēt, jo nebūs mantas, kuru atprasīt.

Rīcībspējas ierobežošanu regulē Civillikums un Civilprocesa likums, lēmumu par rīcībspējas ierobežošanu var noteikt tikai tiesa. Civillikuma 365. pants tiešā veidā nosaka: “Personām, kas, izlaidīgi vai izšķērdīgi dzīvojot, kā arī alkohola vai citu apreibinošo vielu pārmērīgas lietošanas dēļ draud novest sevi vai savu ģimeni trūkumā vai nabadzībā, tiesa nosaka rīcībspējas ierobežojumu un nodibina aizgādnību Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.” 

Civilprocesa likuma 271.¹ pantā noteikts, kurš var iesniegt pieteikumu par rīcībspējas ierobežošanu tiesā: pieteikumu par personas rīcībspējas ierobežošanu un aizgādnības nodibināšanu personai izlaidīgas vai izšķērdīgas dzīves dēļ, kā arī alkohola vai citu apreibinošo vielu pārmērīgas lietošanas dēļ var iesniegt pati persona, tās bērni, brāļi, māsas, vecāki, laulātais vai prokurors.

Tomēr tas nav viegli izdarāms, un Latvijā šo tiesību institūtu neizmanto bieži, parasti šādas situācijas nerisina vispār vai mēģina risināt ar citiem, alternatīviem veidiem. Līdz ar to arī tiesu praksē nav skaidri iezīmētas robežas, kā jāiztulko tiesību jēdzieni “izšķērdīga dzīve” vai “pārmērīga alkohola lietošana”, tie ir apzināti likumā atstāti atvērti jēdzieni, kurus var konstatēt katrā atsevišķā situācijā. Lai tiesa varētu konstatēt, ka jautājumā norādītais atbilst realitātei un persona tiešām draud novest sevi nabadzībā, jums arī tiesā būs jāiesniedz pierādījumi, kas liecina, ka vectēva meita iztērē nesamērīgi daudz naudas alkoholam, nenopelna tik daudz naudas, kā tērē, un tamlīdzīgi pierādījumi.

Pierādīšanas pienākums civilprocesā un pamatota prasības pieteikuma iesniegšana tiesā kopumā nav viegls uzdevums, tāpēc, ņemot vērā, ka lietas iznākums ir svarīgs, rekomendēju vērsties pēc profesionālas juridiskās palīdzības.