Dzīvojamo telpu īres likums paredz, ka, slēdzot īres līgumu, izīrētājs ar īrnieku vienojas par dzīvojamo telpu īres maksu (10. pants), kā arī par maksājumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu (11. pants), un šo maksājumu veikšanas kārtību.

Praksē ir izplatīta kārtība, ka īrnieks īres maksu maksā avansā mēnesi uz priekšu vai arī par kārtējo mēnesi. Citāda maksāšanas kārtība mēdz būt maksājumiem par dzīvojamās telpas lietošanu, kas ietver arī komunālos pakalpojumus. Atšķirība slēpjas apstāklī, ka komunālo pakalpojumu maksājumus īrnieks veic pēc to faktiskā patēriņa. Tādējādi, atšķirībā no īres maksas, kuras maksājumus var veikt avansā, komunālo pakalpojumu maksājumus, kas ir mainīgi, īrnieks parasti veic pēc skaitītāju rādījumu nodošanas, tātad nākamajā mēnesī pēc pakalpojumu patērēšanas.

No jūsu apraksta noprotams, ka par īres maksu ar izīrētāju esat norēķinājies pilnībā. Nav nekas pats par sevi prettiesisks faktā, ka izīrētājs šobrīd prasa no jums veikt maksājumu arī par komunālajiem pakalpojumiem. Proti, piemēram, īres attiecības jūs esat izbeidzis šīgada janvārī, telpas nododot izīrētājam 31. datumā. Ja par janvāra īres maksu jūs esat jau pilnībā norēķinājies janvārī, tad summa par janvārī patērētajiem komunālajiem pakalpojumiem būs zināma tikai februārī, pēc skaitītāju rādījumu nodošanas 31. janvārī. Attiecīgi februārī bijušais izīrētājs jūs informē par komunālo pakalpojumu maksāšanas pienākumu par janvārī, t. i., mēnesi, kad jūs vēl īrējāt dzīvojamās telpas un patērējāt komunālos pakalpojumus.

Drošības naudas kā saistību tiesību pastiprināšanas institūta izmantošanu īres attiecībās regulē Dzīvojamo telpu īres likuma 12. pants. Pants noteic, ka izīrētājs, slēdzot dzīvojamās telpas īres līgumu, ir tiesīgs dzīvojamās telpas īres līguma saistību izpildes nodrošināšanai prasīt no īrnieka drošības naudas iemaksu, kas nepārsniedz divu mēnešu īres maksu. Ja īrnieks, dzīvojamās telpas īres līgumam izbeidzoties, ir parādā izīrētājam jebkādus dzīvojamās telpas īres līgumā paredzētos maksājumus, tad izīrētājam ir tiesības šo parādu dzēst no drošības naudas, tās atlikumu atdodot īrniekam ne vēlāk kā dienā, kad dzīvojamā telpa tiek atbrīvota, ja dzīvojamās telpas īres līgumā nav noteikts citādi.

Kā jūs apgalvojat, izīrētājs no jums, īres attiecības pārtraucot, ir ieturējis jūsu iemaksāto drošības naudu (500 eiro) pilnā apmērā. Lai gan esat norādījis, ka īres attiecības izbeigtas pirms īres līgumā norādītā termiņa, aprakstā neesat minējis, kādu saistību dzēšanai izīrētājs šo drošības naudu ir ieturējis. Ja jums, īres attiecības pārtraucot, pastāvēja nenokārtotas parāda saistības pret izīrētāju, tad izīrētājam bija tiesības šīs parāda saistības dzēst no jūsu iemaksātās drošības naudas. Savukārt, ja jums nebija nenokārtotu parāda saistību pret izīrētāju, tad drošības nauda izīrētājam jums, protams, bija jāatdod, iespējams, gan ieturot no šīs drošības naudas jūsu minēto pēdējo komunālo pakalpojumu rēķinu. Katrā ziņā izīrētājam ir pienākums paskaidrot, kādu saistību dzēšanai drošības nauda no jums ir tikusi ieturēta, bet, ja izīrētājs to nav darījis, tad jums ir tiesības no izīrētāja pieprasīt šo skaidrojumu.

Praksē bieži dzīvojamo telpu īres līgumos tiek iekļauts nosacījums, ka izīrētājam ir tiesības ieturēt iemaksāto drošības naudu (daļēji vai pilnībā) kā līgumsodu gadījumos, ja īrnieks īres līgumu vienpusēji izbeidz pirms termiņa. Neredzot jūsu noslēgto līgumu, šo versiju var norādīt vienīgi kā minējumu. Likums šādu līgumsodu pēc būtības neaizliedz, vienīgi, līgumsodu nosakot, pusēm ir jāņem vērā ar likumu noteiktie līgumsoda ierobežojumi. Civillikuma 1717. pants noteic, ka līgumsoda apmēru noteic līdzēji un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas, taču tam jābūt samērīgam un atbilstošam godīgai darījumu praksei. Ja radies strīds, tad līgumsoda atbilstību samērīgumam un godīgai darījumu praksei vērtē tiesa.