Vispirms jāsaprot, vai ar vārdiem “pārrakstīja dzīvokli” patiešām domāts dāvinājuma līgums.  

Ja tā, tad dāvinājumu var arī atsaukt. To var izdarīt, abiem līguma slēdzējiem par to vienojoties vai dāvinātājam sniedzot prasību tiesā. Civillikumā skaidri noteikts, ka tiesība atsaukt dāvinājumu nepateicības dēļ nepāriet uz dāvinātāja mantiniekiem un nav vēršama pret nepateicīgā apdāvinātā mantiniekiem. To var izmantot tikai pats dāvinātājs pret apdāvināto. 

Civillikuma 1919. pants paredz: dāvinātājs var atsaukt savu dāvinājumu apdāvinātā rupjas nepateicības dēļ. Par apdāvinātā nepateicību tiek atzīti dāvinātāja rupji apvainojumi vārdos vai darbos, viņam tīši nodarīts svarīgs mantisks zaudējums un viņa dzīvības apdraudējums, kā arī viņa atstāšana bezpalīdzības stāvoklī, ja bijis iespējams viņam palīdzēt. Ja puses tam piekrīt, tad tiek noslēgts atcēlēja līgums. 

Taču, ja dāvinājuma saņēmējs nepiekrīt dāvinātājam un nevēlas atcelt noslēgto dāvinājumu, noslēdzot atcēlēja līgumu, tad dāvinātājam ir jāvēršas tiesā par dāvinājuma atsaukšanu un jāpierāda apdāvināto nepateicība.  

Par to, vai šādā gadījumā to iespējams izdarīt ar pilnvaras palīdzību, ieteicams konsultēties pie notāra.  

Civillikuma 1922. pants nosaka: ja dāvinājums izdarīts tādā apmērā, ka dāvinātāja neatņemamās daļas tiesīgajiem neatliek pat viņu neatņemamās daļas, tad viņi var prasīt, lai izdod viņiem šīs daļas. Taču šāda iespēja izmantojama tikai mantojuma gadījumā, respektīvi, pēc mātes nāves.  

Vienlaikus arī jāatzīmē, ka saskaņā ar Civillikumu dāvinājums ir tiesisks darījums, ar kuru kāds aiz devības piešķir otram bez atlīdzības kādu mantisku vērtību. Īpašums, kas laulības laikā saņemts dāvinājumā, ir laulātā atsevišķā manta, par ko tiek izdarīts ieraksts zemesgrāmatā.