Būves nojaukšanas kārtību reglamentē šādi normatīvie akti: Būvniecības likums, Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr. 500 “Vispārīgie būvnoteikumi” un MK noteikumi Nr. 529 “Ēku būvnoteikumi”.

No minētajiem tiesību aktiem izriet, ka būvju nojaukšanas jautājumi ir attiecīgās administratīvās teritorijas būvvaldes kompetencē. Tādēļ, lai risinātu jautājumu par avārijas, sliktā stāvoklī esošas vai nepabeigtas būves nojaukšanu, īpašniekam ir jāvēršas tās pašvaldības būvvaldē, kuras administratīvajā teritorijā konkrētā būve atrodas.

Ja nekustamā īpašuma īpašnieks vēlas nojaukt ēku, tad par šo ieceri Būvniecības informācijas sistēmā (BIS) ir jāiesniedz pieteikums būvvaldei.

Vairāk par to, kā nojaukt ēku, var izlasīt publikācijā “Mājas nojaukšana – kādi dokumenti nepieciešami”.

No Saeimas mājaslapā pieejamajiem dokumentiem redzams, ka, izskatot likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” uz otro lasījumu Juridiskajā komisijā, ir atbalstīts bijušā tieslietu ministra J. Bordāna priekšlikums izslēgt Civilprocesa likuma 294. panta papildināšanu ar trešo un 3.¹ daļu.

Civilprocesa likuma 294. pants nav papildināts ar trešo un 3.¹ daļu šādā redakcijā: “Pieteikumā, kas iesniegts likuma “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” 22.1 pantā noteiktajā kārtībā, iekļauj apliecinājumu, ka nav strīda par tiesībām un pieteicējs ir informēts par atbildību saskaņā ar Krimināllikumu par nepatiesu ziņu sniegšanu. Pieteikumam pievieno dokumentus, kas apstiprina, ka:

• ēka (būve) uzcelta līdz 1993. gada 5. aprīlim;
• ēkai (būvei) ir nenoskaidrotas piederības statuss.

Ja ēkai (būvei) ir dzīvojamās mājas statuss, tad papildus jāpievieno VZD izziņa, kas apliecina, ka ēkai (būvei) nav reģistrēti lietotāji.”