Labdien!
Zemnieku saimniecības, kas ir UIN maksātāja, īpašnieks, kurš saskaņā ar likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu” ir pašnodarbinātais – fiziskā persona, kura reģistrējusies kā saimnieciskajā darbībā gūtā ienākuma nodokļa maksātāja un nav individuālais komersants –, veica privāto ieguldījumu (attaisnojošais dokuments – lēmums par privāto ieguldījumu) skaidrā naudā savā zemnieku saimniecības kasē 10 000 eiro apmērā vienā reizē. Vai šajā gadījumā ir piemērojama likuma “Par nodokļiem un nodevām” 30. panta 1. daļa zemnieku saimniecībai un 30. panta 8. daļa īpašniekam, sodot īpašnieku un zemnieku saimniecību ar šā likuma 139. panta 5. daļu? Vai tiešām privāto ieguldījumu šajā gadījumā var traktēt kā darījumu, turklāt starp diviem darījuma veicējiem? Manuprāt, darījums nesanāk, ja zemnieku saimniecības īpašnieks no vienas savas kabatas naudu ieliek otrā savā kabatā. Tāpat likuma “Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu un zemnieka vai zvejnieka saimniecību” 3. un 10. pants nosaka mantas kopību kā vienu veselumu. Īpašnieks atbild ar visu savu mantu, zemnieku saimniecības mantu veido tās īpašnieka manta.
Jau iepriekš pateicos par atbildi!
Likuma “Par nodokļiem un nodevām” 39. panta (“Skaidras naudas darījumu deklarēšanas nosacījumu un lietošanas ierobežojumu neievērošana”) piektā daļa paredz: par darījuma veikšanu skaidrā naudā, ja darījuma summa pārsniedz šā likuma 30. pantā noteikto skaidras naudas lietošanas ierobežojuma apmēru, piemēro naudas sodu fiziskajai personai un juridiskajai personai 15 procentu apmērā no darījuma summas.
No jūsu izklāsta saprotams, ka sods ir piemērots par likuma 30. panta noteikumu pārkāpumiem:
(1) Nodokļu maksātāji, izņemot fiziskās personas, kuras nav individuālie komersanti, katru mēnesi līdz 15. datumam Ministru kabineta noteiktajā kārtībā deklarē visus iepriekšējā mēneša laikā savstarpēji skaidrā naudā veiktos darījumus (neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā operācijā vai vairākās operācijās), kuru summa pārsniedz 1500 eiro. Nodokļu maksātājiem, izņemot fiziskās personas, kuras nav individuālie komersanti, nav atļauts veikt skaidrā naudā darījumus, kuru summa pārsniedz 7200 eiro (neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā operācijā vai vairākās operācijās).
(8) Fiziskajām personām, kas neveic saimniecisko darbību, nav atļauts veikt skaidrā naudā darījumu, kura summa pārsniedz 7200 eiro (neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā operācijā vai vairākās operācijās).
Skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšanas kārtību reglamentē Ministru kabineta 2007. gada 10. aprīļa noteikumi Nr. 237 “Skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšanas noteikumi”.
Darījums likuma “Par nodokļiem un nodevām” izpratnē ir darbība tiesisku attiecību nodibināšanai, grozīšanai, turpināšanai vai izbeigšanai.
Grāmatvedības likumā terminu paskaidrojumos norādītais saimnieciskais darījums ir jebkurš tiesisks darījums (Civillikuma izpratnē), kā arī katrs fakts vai notikums, kas rada pārmaiņas uzņēmuma saistībās vai mantas stāvoklī. Pārmaiņas mantas stāvoklī ir mantas sastāva vai vērtības izmaiņas.
Likums nosaka grāmatvedību kārtot tā, lai grāmatvedības jautājumos kompetenta trešā persona varētu gūt patiesu un skaidru priekšstatu par uzņēmuma saistībām, mantu un finansiālo stāvokli noteiktā datumā, saimnieciskās darbības rezultātiem un naudas plūsmu noteiktā laikposmā, kā arī konstatēt katra saimnieciskā darījuma sākumu un izsekot tā norisei.
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) metodiskajā materiālā “Skaidras naudas lietošanas ierobežojumi” paskaidrots:
Nodokļu maksātāji likuma “Par nodokļiem un nodevām” izpratnē ir Latvijas Republikas vai ārvalstu fiziskās un juridiskās personas un uz līguma vai norunas pamata izveidotas šādu personu grupas vai to pārstāvji, kas veic ar nodokli apliekamas darbības vai kam tiek garantēts ienākums nākotnē.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
