Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 4. panta 4. punkts paredz, ka “indivīda drošības vai veselības aizskāruma nepieļaujamība pārvaldīšanas procesā ir pārvaldīšanas pamatprincips”. Savukārt šī likuma 6. panta otrās daļas e) apakšpunkts noteic, ka “dzīvojamai mājai kā vides objektam izvirzīto prasību izpildes nodrošināšana ir obligāti veicamā pārvaldīšanas darbība”.

“Lēmumus, kas attiecas uz obligāti veicamo pārvaldīšanas darbību nodrošināšanu kopīpašumā esošā dzīvojamā mājā – pārvaldīšanas uzdevuma uzdošanu, tā atsaukšanu, mājas uzturēšanai nepieciešamo pakalpojumu līgumu slēgšanas noteikumiem, kā arī kārtību, kādā nosakāmi un maksājami obligātie izdevumi un atlīdzība par pārvaldīšanu, – pieņem, ievērojot Dzīvokļa īpašuma likuma noteikumus par dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšanu, un tie ir saistoši ikvienam dzīvojamās mājas kopīpašniekam.” Tā noteikts Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma ceturtajā daļā.

Preču un pakalpojumu drošības likuma prasības attiecas arī “uz pakalpojumiem, kuru rezultātā pakalpojuma sniedzējs izgatavo jaunu ķermenisku lietu, uzlabo vai pārveido esošu ķermenisku lietu vai tās īpašības, kā arī uz pakalpojumiem, kuriem ir tieša vai netieša ietekme uz cilvēka dzīvību vai veselību” (3. panta otrā daļa). Līdz ar to secināms, ka par ierīkotā rotaļu laukuma drošumu jāatbild uzstādītājam, bet par tā ierīkošanas atbilstību – pārvaldniekam.

Teritorijas attīstības plānošanas likumā ietvertas atbildes uz jautājumiem, kas uzskatāms par funkcionālo zonējumu un kas par publisko infrastruktūru, kurai pieskaitāmi arī rekreācijas objekti. Ieteiktu ieceres īstenotājam savas atbildības robežu pilnīgai izpratnei (apzināšanai) iepazīties ar Administratīvā procesa likuma 98. pantā noteikto par savām tiesībām atbilstoši detalizētam ieceres aprakstam un, iespējams, skicei vai ražotāja sertificētas preces aprakstam, lai noskaidrotu jautājumu par savu kā ieceres īstenotāja atbildību. Atbilstoši minētās normas trešās daļas otrajam punktam iestādes atbildēs uz “no minētajiem faktiem izrietošu konkrētu jautājumu, atbilde uz kuru ir atkarīga no to juridiskā vērtējuma”, tostarp, vai konkrētā laukuma uzstādīšana uzskatāma par būvi Būvniecības likuma izpratnē (atbilde būvvaldes kompetencē), kādi pašvaldības saistošie noteikumi jāievēro rotaļu laukuma ierīkošanā un ekspluatācijā un kādas ir prasības to izvietošanai pie ierīkotā rotaļu laukuma (atbilde pašvaldības kompetencē).

Savukārt uz augsni, kas nav no jauna iegādāta ar piegādātāja sertifikātu, attiecināmi Epidemioloģiskās drošības likuma 25. pantā paredzētie noteikumi:

“(1) Slimību profilakses un kontroles centrs, veicot epidemioloģisko izmeklēšanu, kā arī epidemioloģiskās novērošanas laikā, bet Veselības inspekcija, veicot kontroli epidemioloģiskās drošības jomā, ir tiesīgi ņemt paraugus laboratoriskajai pārbaudei no jebkuriem vides objektiem, priekšmetiem un pārtikas produktiem.

(2) Īpašniekam, valdītājam vai to pilnvarotai personai ir tiesības organizēt paraugu neatkarīgu kontrolpārbaudi akreditētā vai citādi ekvivalenti novērtētā laboratorijā. Šajā gadījumā paraugu pārbaudes izdevumus sedz īpašnieks vai valdītājs.”

Pārvaldniekam ieteicams saņemt uzziņu par savām tiesībām Veselības inspekcijā par ieteicamo kārtējo un ārpuskārtas pārbaužu veikšanu šajā publiskās infrastruktūras objektā.