No situācijas apraksta var konstatēt, ka jūsu gadījumā pastāv piespiedu dalītais īpašums, t. i., tāds tiesisks stāvoklis, kurā zeme un uz tās esošās ēkas (būves) ir patstāvīgi īpašuma objekti un pieder dažādiem īpašniekiem. Šāda piespiedu dalītā īpašuma pastāvēšanas tiesiskais pamats izriet no likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” 14. panta, kas nosaka izņēmuma gadījumus, kuros uz zemes esošas ēkas (pretstatā vispārējam regulējumam) ir uzskatāmas par patstāvīgu īpašumu.

Saskaņā ar Civillikuma 2003. pantu pārdot var katrs, kam ir tiesība pārdodamo priekšmetu brīvi atsavināt. Dzīvokļa pirkuma līguma slēgšanas brīdī zeme zem ēkas neatradās iepriekšējā dzīvokļa īpašnieka īpašumā. Tādējādi atbilstoši minētajam pantam jums un iepriekšējam dzīvokļa īpašniekam nepastāvēja tiesisks pamats kopā ar dzīvokļa pirkuma līgumu slēgt arī zemes pirkuma līgumu.

Iepriekšējā dzīvokļa īpašnieka solījums pārdot zemi pēc tam, kad šī persona konkrēto zemi iegūs īpašumā, būtu uzskatāms par atsevišķu līgumu, kas noslēgts paralēli dzīvokļa pirkuma līgumam. Proti, kā jau norādīts, pirmkārt, dalītā īpašuma gadījumā dzīvoklis un zeme zem ēkas ir divi patstāvīgi īpašumi, kur katrs no tiem ir reģistrēts atsevišķā zemesgrāmatas nodalījumā, tādēļ darījumi ar tiem būtu uzskatāmi par diviem patstāvīgiem darījumiem. Otrkārt, atšķirībā no dzīvokļa pirkuma līguma, kas starp pusēm noslēgts rakstveidā, vienošanās par zemes pirkumu tika noslēgta mutvārdu formā, kas nekādā veidā nav atspoguļota dzīvokļa pirkuma līgumā. Treškārt, atšķirībā no reāli pastāvoša dzīvokļa pirkuma līguma vienošanās par zemes pirkuma līgumu noslēgta ar nosacījumu, kura iestāšanās (iepriekšējā dzīvokļa īpašnieka īpašuma tiesību iegūšana uz zemi), slēdzot vienošanos, vēl nebija droši zināma. Atbilstoši Civillikuma 2011. pantam līgums par svešas lietas pirkumu, kas noslēgts tam gadījumam, ja tā pārietu pārdevēja īpašumā, iegūst spēku un par to var celt prasību tikai no tā laika, kad minētais priekšnoteikums iestājies. Tādējādi, analizējot jūsu un iepriekšējā dzīvokļa īpašnieka darījumu attiecības, būtu pamats uzskatīt, ka jūs noslēdzāt divus dažādus līgumus: 1) rakstveidā noslēgtu dzīvokļa pirkuma līgumu, kas jau ir izpildīts; 2) mutisku līgumu ar nosacījumu par cita īpašuma (zemes) iespējamo nākotnes pirkumu atbilstoši Civillikuma 2011. pantam.

Kā jūs norādāt savā jautājumā, šobrīd dzīvokļa pirkuma līgums ir izpildīts – par dzīvokli ir samaksāts, un zemesgrāmatā ir reģistrētas jūsu īpašuma tiesības uz to. Jau iepriekš noskaidrojām, ka vienošanās par zemes pirkumu būtu uzskatāma par atsevišķu darījumu. Līdz ar to jums ar pārdevēju patlaban esošās mutiskās vienošanās vietā būtu jāslēdz rakstveida zemes pirkuma līgums, nevis jānoformē grozījumi pie dzīvokļa pirkuma līguma. Kas attiecas uz zemes pirkuma maksu, tad zemes pirkuma līgumā iespējams norādīt, ka pirkuma maksas priekšapmaksu noteiktajā apmērā pircējs pārdevējam jau ir veicis pilnā apmērā līdz šī līguma noslēgšanai.