E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 31044
Lasīšanai: 4 minūtes
TĒMA: Tieslietas

Dāvinājums un neatņemamās daļas tiesīgie

J
jautā:
21. novembrī, 2023
Kristīne

Labdien! Mammai ar tēti laulības laikā tika noslēgts laulības līgums par mantas šķirtību. Dzīves laikā mamma visus savus nekustamos īpašumus uz dāvinājuma līguma pamata uzdāvināja saviem trim bērniem (no pirmās laulības), bet automašīna palika reģistrēta uz mammas vārda. Tagad mamma ir mirusi, un tētis aktīvi sāk kārtot mantojuma lietas (viņš nezina, ka NĪ īpašumtiesības ir reģistrētas uz bērniem). Mantojuma lietu (par mašīnu) ir uzsācis viens no mazdēliem, jo neviens no bērniem uz to nepretendē (mamma visus bija brīdinājusi, ka auto pēc viņas nāves piederēs tieši mazdēlam). Vai tēvs var apstrīdēt dāvinājuma līgumus par NĪ? Vai tēvs var pretendēt uz mantojuma daļu no automašīnas? Uz cik lielu daļu?

A
atbild:
23. novembrī, 2023

Civillikuma 392. pantā noteikts, ka pārdzīvojušais laulātais manto no mirušā, neatkarīgi no tā, kāds mantisko attiecību veids pastāvējis starp laulātajiem laulības laikā. Civillikuma 422. pants noteic, ka mirušā neatņemamās daļas tiesīgajiem atstājamas viņu neatņemamās daļas. Saskaņā ar Civillikuma 423. panta pirmo daļu mirušā laulātais ir neatņemamās daļas tiesīgais. Turklāt Civillikuma 1922. panta pirmajā daļā noteikts –, ja dāvinājums izdarīts tādā apmērā, ka dāvinātāja neatņemamās daļas tiesīgajiem neatliek pat viņu neatņemamās daļas, tad viņi var prasīt no apdāvinātā, lai izdod viņiem šīs daļas. Civillikuma 425. panta pirmā daļa noteic, ka neatņemamā daļa ir puse no tās mantojuma daļas vērtības, kādu neatņemamās daļas tiesīgais manto pēc likuma.

Tātad, ja jūsu aprakstītajā gadījumā ir četri mantinieki – laulātais un trīs bērni –, tad laulātajam ir tiesības prasīt no apdāvinātajiem izdot laulātā 1/8 daļu no uzdāvinātajiem nekustamajiem īpašumiem.

Civillikuma 423. panta trešā daļa noteic, ka neatņemamās daļas tiesīgajam ir jāpiesaka sava tiesība uz neatņemamo daļu līdz uzaicinājumā noliktajam termiņam. Ja līdz šī termiņa notecējumam viņš savu tiesību nepiesaka, tad atzīstams, ka viņš no tās atteicies.

Laulātais var mēģināt arī apstrīdēt dāvinājuma līgumu (kā jebkuru citu līgumu), pamatojoties uz Civilprocesa likuma 1. pantu. Tomēr šāda prasība būs jāpamato. Nezinot nianses, ir sarežģīti iedomāties pamatojumu dāvinājuma līgumu apstrīdēšanai. Pieļaujams, ka laulātais nespēs savu prasījumu argumentēti un objektīvi pamatot.

Kas attiecas uz jautājumu par transportlīdzekļa mantojumu, tad jānorāda, ka Civillikuma 404. panta pirmais punkts paredz, ka “pirmā šķirā manto, bez pakāpju tuvuma izšķirības, visi tie mantojuma atstājēja lejupējie, starp kuriem, no vienas puses, un mantojuma atstājēju, no otras puses, nav citu lejupējo, kam būtu tiesība mantot”. Tas nozīmē, ka mantinieki jūsu gadījumā ir mirušās bērni un laulātais. Par mazbērna tiesībām mantot varat lasīt LV portālā publicētajā e-konsultācijā “Par mazbērnu tiesībām mantot”.

Labs saturs
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Līdz mēneša beigām iesniegt e-konsultāciju vairs nav iespējams. Vairāk par e‑konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas