Krimināllikuma 49. pantā ir skaidrots pamats vieglāka soda noteikšanai, nekā ir likumā paredzētais sods. Saskaņā ar Krimināllikuma 49. panta pirmo daļu, ja tiesa, ievērojot vairākus vainīgā atbildību mīkstinošos apstākļus un vainīgā personību, atzīst par nepieciešamu noteikt viņam sodu, kas ir zemāks par minimālo robežu, kāda par attiecīgo noziedzīgo nodarījumu paredzēta likumā, tā var sodu attiecīgi mīkstināt, spriedumā obligāti norādot šāda nolēmuma motīvus.

Savukārt Krimināllikuma 60. pantā ir sniegts skaidrojums soda samazināšanai izņēmuma gadījumos. Atbilstoši Krimināllikuma 60. pantam, ja notiesātais palīdzējis atklāt citas personas izdarītu noziegumu, kas ir tikpat smags, smagāks vai bīstamāks par viņa paša izdarīto noziedzīgo nodarījumu, un šī cita persona par šo noziegumu saukta pie kriminālatbildības, tiesa var samazināt spriedumā noteikto sodu, bet piespriesto mūža ieslodzījumu aizstāt ar brīvības atņemšanu uz divdesmit gadiem.

Runājot par minētajām tiesību normām, pirmkārt, būtiski ir norādīt atšķirības. Krimināllikuma 49. panta norma attiecas uz apsūdzētajām personām, proti, tām, kuras vēl tikai gaida sprieduma taisīšanu. Respektīvi, lieta ir iztiesāšanā tiesā, līdz ar to minētā tiesību norma, konstatējot pamatu tās piemērošanai, tiešā veidā attiecas uz soda mēra noteikšanu un faktiski konkrēti raksturo apsūdzētā personību, kuru izvērtējot, procesa virzītājs, konkrēti, tiesa, var lemt, vai noteikt sodu, kas ir zemāks par minimālo robežu.

Turpretī Krimināllikuma 60. panta norma attiecas uz personām, kuras ir ieguvušas notiesātās personas statusu, proti, spriedums ir stājies likumīgā spēkā.

Otrkārt, jānorāda, ka Krimināllikuma 49. panta normas piemērošana zemāka soda noteikšanā nav obligāta prasība to piemērot, bet tas ir individuāli vērtējams jautājums katrā konkrētajā situācijā.

Savukārt Krimināllikuma 60. panta normas piemērošana faktiski iespējama, kad tiesā saņemts, piemēram, Ģenerālprokuratūras iesniegums par noteiktā soda samazināšanu notiesātajam, izvērtējot, ka notiesātais ir sadarbojies ar izmeklēšanas iestāžu amatpersonām un palīdzējis atklāt citu personu izdarītus noziedzīgus nodarījumus, kas ir tikpat smagi, smagāki vai bīstamāki par viņa paša izdarīto noziedzīgo nodarījumu.