E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 30760
Lasīšanai: 3 minūtes
1
1

Apbūve aizsargjoslā

J
jautā:
18. oktobrī, 2023
Silva

Labdien! Kā var apliecināt iepriekš bijušu apbūvi aizsargjoslā, ja ir vēstures arhīva izziņa ar bijušo ēku eksplikāciju, bet dabā pamati vēl nav konstatēti? Vai ir jārok un jāmeklē?

A
atbild:
31. oktobrī, 2023
Latvijas Zvērinātu notāru padome
Linda Eglīte, zvērināta notāre

Saskaņā ar Aizsargjoslu likumu tiek izšķirti vairāki aizsargjoslu veidi, piemēram, vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas; ekspluatācijas aizsargjoslas; sanitārās aizsargjoslas; drošības aizsargjoslas u. c.

Aizsargjoslu likuma 1. panta 17. punktā ir ietverta termina “iepriekšējā apbūve” definīcija: “Iepriekšējā apbūve – likumīgi uzbūvētas būves vai ēkas (vai to pamati), kuras konstatējamas dabā.”

Attiecīgi vēsturiskas apbūves apliecināšanai aizsargjoslā ir nepieciešama vismaz senu pamatu konstatēšana dabā, kas saglabājušies no likumīgi uzbūvētas būves vai ēkas. Ar vēstures arhīva izziņu vien nepietiks. Līdz ar to būtiska nozīme ir terminam “likumīgi”, jo vēstures arhīva izziņa ar bijušo ēku eksplikāciju būs dokuments, kurā iekļauta tehniskā informācija par bijušajām ēkām, bet nepierādīs likumīgas būvniecības/iegūšanas pamatu. Tātad gadījumā, ja senos ēku pamatus tomēr izdotos konstatēt dabā, tālāk būtu jāveic topogrāfija, jāvēršas Valsts zemes dienestā, lai veiktu kadastrālo uzmērīšanu un Kadastra informācijas sistēmā piešķirtu kadastra apzīmējumu, jāveic nepieciešamās saskaņošanas ar attiecīgajiem dienestiem, kā arī jāpierāda vēsturisko ēku/būvju likumīgas iegūšanas pamats, t. sk. būs nepieciešami dokumenti, kas apliecina vēsturisko ēku piederību/iegūšanu, tostarp būvvaldes izziņa.

Tā kā jautājumā nav pieminēts konkrēts aizsargjoslu veids, tad gadījumā, ja lasītāja jautājums attiecas, piemēram, uz krasta kāpu aizsargjoslu, tad atbilstoši Aizsargjoslu likuma 36. panta otrās daļas 4. punktam krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē papildu citiem šajā pantā minētajiem aprobežojumiem aizliegts celt jaunas ēkas un būves un paplašināt esošās. Izņēmums ir tad, kad ēku un būvju celtniecība vai paplašināšana notiek šī likuma 67. pantā noteiktajā kārtībā apstiprinātajās un vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā noteiktajās ciema robežas vietās, kur bijusi iepriekšējā apbūve, minētās darbības ir paredzētas vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā un saskaņotas ar attiecīgo Valsts vides dienesta reģionālo vides pārvaldi.

Lai sniegtu precīzāku atbildi uz lasītāja jautājumu, būtu nepieciešams precizēt, kurš no aizsargjoslu veidiem attiecas uz lasītāja aprakstīto gadījumu, jo saskaņā ar Aizsargjoslu likumu tiek izšķirti vairāki aizsargjoslu veidi, kuriem atbilstoši normatīvajiem aktiem tiek noteikts vēl konkrētāks aizsargjoslu sadalījums, ņemot vērā katras aizsargjoslas izveidošanas mērķi, funkcijas, specifisko regulējumu, prasības un noteikumus.

Labs saturs
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Līdz mēneša beigām iesniegt e-konsultāciju vairs nav iespējams. Vairāk par e‑konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas