LV portāls
Labdien! Interesējos par īres līgumiem, kuri noslēgti, pamatojoties uz likumu “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” un pašvaldības saistošajiem noteikumiem. Jautājums attiecas uz pašvaldībai piederošās dzīvojamās telpas izīrēšanu. Ja personai, kura ir kādā no palīdzības reģistriem (piemēram, maznodrošināta, politiski represēta persona vai maznodrošināta persona pēc atbrīvošanās no ieslodzījuma vai kvalificēts speciālists), noslēgts dzīvokļa īres līgums ar pašvaldību uz diviem gadiem un šī termiņa laikā mainās apstākļi, kas deva tiesības būt palīdzības reģistrā (zūd maznodrošinātas personas statuss vai tiek lauzts speciālista darba līgums), vai pašvaldībai ir tiesības lauzt īres līgumu pirms termiņa beigām, pamatojoties uz to, ka persona vairs nav maznodrošināta vai nestrādā darbavietā, kurā strādāja, līgumu slēdzot?
Likuma “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” 19. pantā par īres līguma termiņu noteikts: izīrējot dzīvojamo telpu, pašvaldības dome vai tās deleģēta institūcija nosaka, uz kādu termiņu slēdzams īres līgums.
Pašvaldība ir tiesīga izīrēt tai piederošu vai tās nomātu dzīvojamo telpu vienīgi šajā likumā noteiktajām personām un ievērojot šā likuma un Dzīvojamo telpu īres likuma noteikumus.
Dzīvojamo telpu īres likuma 21. pants paredz īrētājam tiesības vienpusēji atkāpties no dzīvojamās telpas īres līguma, ievērojot šā likuma 26. pantā noteikto, vai to izbeigt, ievērojot šā likuma 22., 23., 24. un 25. panta noteikumus. Šajos pantos uzskaitītajā (īrnieks bojā dzīvojamo telpu; iemitinājis līgumā neparedzētas personas; neveic ar dzīvojamās telpas lietošanu saistītos maksājumus u. c.) nav iekļauta līguma pirmstermiņa laušana sakarā ar to, ka mainījies statuss, kura dēļ īres mājoklis piešķirts.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
