Civillikums paredz, ka ar pirmpirkuma tiesībām pārdevējs pielīgst sev priekšrocību pirkt lietu, ja pircējs to pārdotu tālāk (2060. pants). Pantā norādītajā gadījumā ir runa par pirmpirkuma tiesībām, ko līdzēji nodibina ar līgumu, tādēļ tās dēvē arī par līgumiskajām pirmpirkuma tiesībām. Bez līgumiskajām pirmpirkuma tiesībām šādas tiesības var pastāvēt arī uz likuma pamata (likumiskās pirmpirkuma tiesības). Līgumiskās pirmpirkuma tiesības pastāv arī kopīpašnieku starpā. Civillikuma 1073. pants paredz: ja kāds nekustamā īpašuma kopīpašnieks atsavina savu daļu personai, kura nav kopīpašnieks, tad pārējiem kopīpašniekiem divu mēnešu laikā, skaitot no pirkuma līguma noraksta saņemšanas, pieder pirmpirkuma tiesība (2060. panta 2. daļa un 2062. pants), bet gadījumos, kad pirmpirkuma tiesību nav bijis iespējams izlietot atsavinātāja vainas dēļ – izpirkuma tiesība (1381. un turpmākie panti).

Pārdevējam pirmpirkuma tiesību priekšlikums pārējiem kopīpašniekiem ir jāizsaka vienu reizi. Ja pirmpirkuma tiesības tiek izlietotas, tiesību izlietotājs stājas pircēja vietā. Proti, Civillikuma 2026. pants paredz: ja pirmpirkuma tiesīgais vēlas savu tiesību izlietot, tad viņam, ja nav citādi norunāts, jāizpilda tie paši nosacījumi, ko piedāvā jaunais pircējs. Pārdevējam nav tiesību pēc pirmpirkuma tiesību priekšlikuma izteikšanas mainīt pirkuma līguma nosacījumus. Pretējā gadījumā pirmpirkuma tiesību izlietošanas priekšlikums būs jāizsaka atkārtoti.

Kas attiecas uz gadījumu, kad pirmpirkuma tiesības pastāv gan kopīpašniekiem (likumiskās pirmpirkuma tiesības), gan īrniekam (līgumiskās pirmpirkuma tiesības), juridiskajā literatūrā norādīts, ka šādu interešu sadursmes gadījumā priekšroka dodama likumiskajām pirmpirkuma tiesībām (Aut. kol. prof. K. Torgāna zin. red. Civillikuma komentāri. Saistību tiesības. Rīga: Mans īpašums, 2000, 439. lpp.). Attiecīgi vispirms pirmpirkuma tiesības jāpiedāvā pārējiem kopīpašniekiem un tikai pēc tam – īrniekam.