Civillikums paredz, ka ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošana īpašumā, ar pienākumu atdot saņemto tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās (1934. pants). Svarīgi ir saprast, ka aizdevuma līgums ir divpusējs līgums, kas tiek slēgts starp aizdevēju (kreditoru) un aizņēmēju (parādnieku). Konkrētajā gadījumā pastāv vairāki viens no otra pilnīgi neatkarīgi aizdevuma darījumi – jums (kā parādniekam), aizņemoties naudu no kredītu izsniedzējiem (kā kreditoriem), un jums (kā kreditoram), aizdodot naudu brālim (kā parādniekam). Katrā darījumā saistības pastāv tikai starp konkrētā darījuma pusēm (kreditoru un parādnieku), un tās ir risināmas šī darījuma ietvaros. Attiecīgi jūs kā aizņēmēja atbildat saviem kreditoriem par aizdevuma atdošanu. Jums kā kreditoram ir tiesības pieprasīt aizdevuma atmaksu no brāļa. Vienlaikus brālis neatbild jūsu kreditoru priekšā, jo nav ar viņiem slēdzis līgumu.

Kas attiecas uz brāļa un māsas noslēgto vienošanos, tā, cik noprotams, ir vienošanās pie jau iepriekš noslēgtā aizdevuma līguma, ar kuru tiek noteikta (precizēta) aizdevuma atmaksāšanas kārtība, termiņi. Šādā gadījumā jums kā kreditoram viennozīmīgi ir tiesības pieprasīt, lai aizdevums tiktu atmaksāts saskaņā ar noslēgto vienošanos, bet, ja tā netiek pildīta, celt prasību par parāda piedziņu tiesas ceļā.

Civillikuma 1945. pants paredz: ja aizdevums jāatdod pēc uzteikuma, tad termiņš aprēķināms no tās dienas, kad uzteikums paziņots parādniekam. Praksē aizdevuma līgumos, kur aizdevuma atmaksa notiek pa daļām, bieži tiek iekļauts nosacījums, ka, parādniekam neievērojot termiņus, kreditoram ir tiesības pieprasīt visas atlikušās aizdevuma summas atmaksu. Tādējādi jums būtu ieteicams iepazīties ar noslēgtās vienošanās nosacījumiem, lai precizētu, kādā apmērā un termiņos parāda atmaksu esošajos apstākļos no parādnieka ir tiesības pieprasīt.