Kā jau pieminējāt, atsaucoties uz Ārstniecības likumu, ārstniecības persona ir tā, kas vērtē pacienta psihiskās veselības traucējumus kopsakarā ar nepieciešamību nodrošināt pacientam psihiatrisko palīdzību bez viņa piekrišanas. Ārstniecības persona, atbilstoši šim pašam likumam, ir persona, kam ir medicīniskā izglītība un kas nodarbojas ar ārstniecību, tātad arī jūsu pieminētais ģimenes ārsts ir tiesīgs par to lemt. Savukārt, ja persona kādu laiku nav apmeklējusi ģimenes ārstu, tad iesakām pie tā vērsties, lai ārsts varētu novērtēt personu, par kuras veselības stāvokli raizējaties. Akūtos gadījumos iespējams arī izsaukt neatliekamo medicīnisko palīdzību vai pat policiju, ja persona pretojas, ir agresīva.

Nogādājot personu psihiatriskā ārstniecības iestādē, nosūtījumā tiek sniegta informācija par pacienta veselības traucējumiem, aprakstīta situācija, kas pamato nepieciešamību sniegt psihiatrisko palīdzību neatliekamā kārtā. Ja pacienta stacionēšana notikusi ar policijas iesaistīšanos, tad arī policijas darbinieki sniedz rakstveida ziņojumu par pacienta uzvedību, LV portālam stāsta Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra (RPNC) pārstāve.

Pacientu var stacionēt ar viņa rakstveida piekrišanu, pamatojoties uz konstatētajiem psihiskajiem traucējumiem un psihiatra motivētu lēmumu par psihiskās veselības izmeklēšanas, ārstēšanas un rehabilitācijas nepieciešamību psihiatriskajā ārstniecības iestādē. Pacienta piekrišanu stacionēšanai pievieno medicīniskajiem dokumentiem. 

RPNC pārstāve skaidro: ja pacients nepiekrīt stacionēšanai un pastāv nosacījumi, kas minēti Ārstniecības likuma 68. panta pirmajā daļā, tad tiek sasaukts ārstu psihiatru konsīlijs, kas sastāv vismaz no trijiem sertificētiem ārstiem psihiatriem.

Konsīlijs 72 stundu laikā izmeklē pacientu un pieņem lēmumu par psihiatriskās palīdzības sniegšanu psihiatriskajā ārstniecības iestādē bez pacienta piekrišanas, izskatot iesniegto informāciju par pacienta traucējumiem, vērtējot pacienta uzvedību un veselības stāvokli, veicot sarunas ar pacientu, nepieciešamības gadījumā nozīmējot papildu izmeklējumus. Konsīliji notiek, piedaloties arī pacientam.

Ja konsīlijs ir pieņēmis lēmumu par psihiatriskās palīdzības sniegšanu, psihiatriskās ārstniecības iestāde par to rakstveidā 24 stundu laikā informē tiesu (atbilstoši psihiatriskās ārstniecības iestādes atrašanās vietai), nosūtot tai lēmuma norakstu un psihiatriskās ārstniecības iestādes rīcībā esošo dokumentu kopijas, kas pamato pacienta ievietošanu psihiatriskajā ārstniecības iestādē, kā arī sniedz informāciju par pacienta pārstāvi, ja tāds ir. 

Lēmumu par psihiatriskās palīdzības sniegšanu bez pacienta piekrišanu var pieņemt tikai tiesa pēc ārstu psihiatru konsīlija lēmuma.

Tiesa var nolemt vai nu uz laiku līdz diviem mēnešiem apstiprināt psihiatru konsīlija lēmumu par psihiatriskās palīdzības sniegšanu, vai arī neapstiprināt psihiatru konsīlija lēmumu.

Ja pēc diviem psihiatriskās palīdzības sniegšanas mēnešiem ārstu konsīlijs pieņem lēmumu, ka ārstēšana jāturpina, tad tiek atkārtoti sūtīts lēmums tiesai, ievērojot to pašu kārtību.

Atbildot uz jautājumu par to, vai Ārstniecības likuma 68. pantu var piemērot arī tad, ja pacients jau atrodas parastajā stacionārā, vēršam uzmanību uz šī paša likuma 67. panta pirmajā daļā noteikto, proti, ka stacionāro psihiatrisko palīdzību sniedz psihiatriskās ārstniecības iestādē vai ārstniecības iestādes psihiatriskajā nodaļā. Tātad, ja “parastajā” stacionārā ir psihiatriskā nodaļa, tad tajā var sniegt psihiatrisko palīdzību bez pacienta piekrišanas, ievērojot visus Ārstniecības likumā noteiktos nosacījumus.