Komercdarbību, tostarp komersantu reģistrāciju, regulē Komerclikums, Civillikums un citi likumi, kā arī Latvijas Republikai saistošās starptautisko tiesību normas.

Komercdarbību regulējošie normatīvie akti neierobežo tiesības reģistrēt komercsabiedrību, ja norēķini par sniegtajiem pakalpojumiem tiek veikti ar virtuālo valūtu (kriptovalūtu).

Uzņēmumam, kas veic darbības ar virtuālo valūtu (kriptovalūtu), ir pienākums kārtot grāmatvedību tā, lai grāmatvedības jautājumos kvalificēta trešā persona varētu gūt patiesu un skaidru priekšstatu par uzņēmuma finansiālo stāvokli bilances datumā, tā darbības rezultātiem, naudas plūsmu noteiktā laikposmā, kā arī konstatēt katra saimnieciskā darījuma sākumu un izsekot tā norisei. To nosaka Grāmatvedības likuma 6. panta otrā daļa. Grāmatvedībā reģistrējami visi uzņēmuma saimnieciskie darījumi. Grāmatvedībā par vērtības mēru lieto eiro.

Ņemot vērā minēto, sniedzot internetā pakalpojumus, uzņēmuma grāmatvedībā ir jāatspoguļo gan sniegtie pakalpojumi, gan norēķini ar pakalpojumu saņēmējiem, tostarp norēķini, izmantojot virtuālo valūtu (kriptovalūtu), minētos darījumus novērtējot eiro. Vēršam uzmanību, ka nodokļu nomaksa jāveic eiro.

Ievērojot finanšu pārskatu sagatavošanas vispārīgo principu, bilances un peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņos summas norāda, ņemot vērā saimniecisko darījumu saturu un būtību, nevis tikai juridisko formu. To nosaka Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 14. panta pirmās daļas 9. punkts.

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma 1. panta 22. punkts nosaka: “Virtuālā valūta (kriptovalūta) ir vērtības digitālais atspoguļojums, kas var būt digitāli nosūtīts, glabāts vai tirgots un funkcionēt kā apmaiņas līdzeklis, bet nav atzīts par likumīgu maksāšanas līdzekli, nav uzskatāms par banknoti un monētu, bezskaidru naudu un elektronisko naudu, kā arī nav monetārā vērtība, kura uzkrāta maksājuma instrumentā, kas tiek izmantots Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 3. panta 10. un 11. punktā minētajos gadījumos.”

Tādējādi virtuālā valūta (kriptovalūta) nav centrālās bankas vai citas valsts iestādes izdota, nav arī piesaistīta bezseguma valūtai, bet ir atzīta fizisko un juridisko personu starpā kā apmaksas līdzeklis un var tikt pārskaitīta, uzglabāta vai elektroniski tirgota. Tā nav oficiāla valūta, tai nav likumīga maksāšanas līdzekļa statusa un tā nav uzskatāma par finanšu instrumentu.

Ņemot vērā, ka virtuālajai valūtai (kriptovalūtai) nav likumīga maksāšanas līdzekļa statusa, kā arī to, ka virtuālā valūta nav uzskatāma par finanšu instrumentu, gadījumos, kad norēķini par precēm un pakalpojumiem tiek veikti, izmantojot virtuālo valūtu (kriptovalūtu), pēc ekonomiskās būtības tiek veikts preču maiņas (bartera) darījums, nevis naudas darījums, kas attiecīgi atspoguļojams sabiedrības grāmatvedībā. Pēc ekonomiskās būtības virtuālā valūta pielīdzināma precei, kas grāmatvedībā uzskaitāma apgrozāmo līdzekļu sastāvā.

Tādējādi, ja klienti par saņemtajiem pakalpojumiem norēķinās ar virtuālo valūtu (kriptovalūtu), saņemtā samaksa jānovērtē eiro un kriptovalūta jāuzskaita kā krājumi apgrozāmo līdzekļu sastāvā.

Savukārt, sagatavojot gada pārskatu, ieņēmumi no darījumiem, t. i., ieņēmumi no pakalpojumu sniegšanas, kā arī ieņēmumi vai izdevumi, kas veidojušies virtuālās valūtas darījumu rezultātā (proti, Ministru kabineta noteikumu Nr. 775 “Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi” 218. punkts noteic, ka, koriģējot apgrozāmo līdzekļu sastāvā iekļauto krājumu atlikumu vērtību atbilstoši iegādes izmaksām vai zemākajām tirgus cenām, ņemot vērā, kurš no šiem rādītājiem ir zemāks), iekļaujami pārskata gada peļņas un zaudējumu aprēķinā attiecīgajā peļņas vai zaudējumu aprēķina postenī.

Spēkā esošie nodokļu jomu regulējošie normatīvie akti nenosaka ierobežojumus personas darījumiem ar virtuālo valūtu, kā arī neparedz īpašu nodokļu normatīvo aktu piemērošanas kārtību darījumiem un norēķiniem ar virtuālo valūtu (kriptovalūtu). Tie piemērojami vispārējā kārtībā.

Proti, kā iepriekš tika minēts, ieņēmumi no pakalpojumu sniegšanas, kā arī ieņēmumi vai izdevumi, kas veidosies, novērtējot virtuālo valūtu (kriptovalūtu) atbilstoši iegādes izmaksām vai zemākajai tirgus cenai bilances datumā, tiek ņemti vērā, nosakot pārskata gada peļņas vai zaudējumu apjomu.

Turpretī uzņēmumu ienākuma nodoklis tiks piemērots Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 4. panta otrās daļas 1. punkta “a” apakšpunktā noteiktajā kārtībā, sadalot dividendēs (ārkārtas dividendēs) pārskata gada peļņu. 

Vēršam uzmanību, ka arī uzņēmumu ienākuma nodoklis ir jāaprēķina eiro, Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā noteiktajā termiņā jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācija un nodoklis jāieskaita vienotajā kontā šajā likumā noteiktajā termiņā.