Pašvaldībai, kuras teritorijā atrodas personas deklarētā dzīvesvieta, ir pienākums nodrošināt personai iespēju saņemt tās vajadzībām atbilstošus sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 9. panta pirmajai daļai.

Līdz ar to klienta vai viņa apgādnieka pienākums ir samaksāt par saņemtajiem sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem. Apgādnieks šī likuma izpratnē ir persona, kurai saskaņā ar likumu vai tiesas nolēmumu ir pienākums rūpēties par savu laulāto, bērniem vai vecākiem.

Civillikuma 188. panta pirmā daļa paredz, ka pienākums uzturēt vecākus un vajadzības gadījumā arī vecvecākus gulstas uz visiem bērniem samērā ar viņu spējām uzturēt vecākus vai vecvecākus un mantas stāvokli. Strīdus par uzturlīdzekļiem vecākiem vai vecvecākiem izšķir tiesa.

Pašvaldības sociālais dienests ievēro Ministru kabineta noteikumos Nr. 275 “Sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu samaksas kārtība un kārtība, kādā pakalpojuma izmaksas tiek segtas no pašvaldības budžeta” noteiktās prasības, kas paredz arī iespēju, izvērtējot apgādnieka finansiālo stāvokli, atbrīvot apgādnieku no pakalpojuma samaksas.

Tādējādi puses (vairāki ģimenes locekļi kā apgādnieki) var savstarpēji vienoties un noslēgt vienošanos par naudas summu, ko katra puse iemaksā kredītiestādes kontā sava radinieka (pensionāra) iztikai nepieciešamo preču un pakalpojumu iegādei, ņemot vērā tai uzlikto pienākumu, ko paredz normatīvie akti (institūcijas lēmums) un pušu vienošanos noteikumus. Svarīgs šajā gadījumā nav līguma nosaukums, bet tā (vienošanās) saturs.