Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Labdien! Esmu īpašniece dzīvoklim daudzdzīvokļu ēkā Nr. 1. Zemesgrāmatā (turpmāk – ZG) ierakstīts, ka tikai tas ir mans īpašums, un norādītas manas domājamās daļas. Uz šī zemesgabala atrodas daudzdzīvokļu ēka Nr. 2, virszemes autostāvvietas (ar lietošanas tiesībām ZG dažiem dzīvokļiem) un pazemes garāža, kas atrodas zem virszemes stāvvietām, nav zem ēkām Nr. 1 un Nr. 2. Tās ir reģistrētas ZG kā atsevišķs īpašums, tāpat kā dzīvokļi ēkās Nr. 1 un Nr. 2. Garāžu nav visiem dzīvokļiem. Daļa no garāžām ir pārdotas citiem īpašniekiem, kuriem nav dzīvokļa ne ēkā Nr. 1, ne Nr. 2.
Tātad ir četri varianti:
Pēc ZG datiem man pieder dzīvoklis, bet izrādās, ka domājamās daļas sastāv no ēkas Nr. 1, ēkas Nr. 2 un pazemes garāžas. Dzīvokļa īpašuma likuma 13. pants nosaka: “(4) Ja uz dzīvokļu īpašnieku kopīpašumā esoša zemesgabala atrodas vairākas dzīvojamās mājas, naudas maksājumus uzkrājumu fondā šā panta pirmajā un otrajā daļā paredzēto atsevišķās dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai veic, kā arī pārvaldīšanas izdevumus, kas ir saistīti ar būvniecības vai remonta izmaksām atsevišķā dzīvojamā mājā, sedz tie dzīvokļu īpašnieki, kuriem piederošie atsevišķie īpašumi atrodas šajā dzīvojamā mājā.” (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.11.2016. un 06.07.2021. likumu, kas stājas spēkā 05.08.2021.) Pēc šī panta saprotu, ka katras ēkas dzīvokļu īpašnieki uztur, remontē utt. savu ēku. Tātad ēkā Nr. 1 esošo dzīvokļu īpašnieki uztur ēku Nr. 1, līdzīgi uztur Nr. 2. Lūdzu, skaidrojiet, vai tas attiecas arī uz pazemes garāžu īpašniekiem! Vai izdevumus, kas attiecināmi uz pazemes garāžu uzturēšanu, sedz garāžas īpašnieki? Ēkas nav savstarpēji saistītas un ir nodalītas. Apsaimniekotājs šobrīd šos izdevumus dala proporcionāli uz abu ēku dzīvokļu īpašniekiem. Summas ir ļoti lielas. Ja tās ir jāsedz visiem, vai šis jautājums ir lemjams īpašnieku kopsapulcē un vai tā var lemt par to nodalīšanu? Lai gan šaubos, vai garāžu īpašnieki, kas ir absolūtais vairākums, lemtu par sliktu sev. Šī paša likuma 10. pants noteic: “Dzīvokļa īpašnieka pienākumi, [..] 3) norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana).” Kas lemj par šo izdevumu metodiku? Ņemot vērā likumu, tos sedz atbilstoši īpašuma domājamām daļām. Mūsu gadījumā īpašnieki, balsojot kopsapulcē, ir nodibinājuši biedrību, kuras divi valdes locekļi no četriem nolēma dalīt izdevumus uz dzīvokļu skaitu.
Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 2. panta pirmo un otro daļu dzīvokļa īpašums ir dzīvojamā mājā tiesiski nodalīts patstāvīgs nekustamais īpašums, kas sastāv no atsevišķā īpašuma un attiecīgas kopīpašuma domājamās daļas. Savukārt kopīpašumā ietilpst dzīvojamās mājas un tās ārtelpu (galeriju, balkonu, lodžiju, terašu) ārējās norobežojošās konstrukcijas (tai skaitā sienas, arhitektūras elementi, jumts, koplietošanas telpu logi un durvis, arī ārdurvis), iekšējās slodzi nesošās konstrukcijas (tai skaitā nesošās sienas un kolonnas, kā arī atsevišķos īpašumus norobežojošās sienas), starpstāvu pārsegumi (tai skaitā siltuma un skaņas izolācijas slāņi), koplietošanas telpas (tai skaitā bēniņi, kāpņu telpas, pagrabtelpas), kā arī dzīvojamo māju apkalpojošās inženierkomunikāciju sistēmas, iekārtas un citi ar dzīvojamās mājas ekspluatāciju saistīti funkcionāli nedalāmi elementi, kas nepieder pie atsevišķā īpašuma (tai skaitā atsevišķā īpašuma robežās esošie sildelementi, ja to funkcionālā darbība ir atkarīga no kopīpašumā esošajām inženierkomunikācijām), dzīvojamās mājas palīgēkas un būves, un zemesgabals, uz kura atrodas attiecīgā dzīvojamā māja (sk. likuma 4. panta pirmo daļu).
Attiecīgi dzīvokļa īpašniekam saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 13. panta pirmo daļu ir pienākums apmaksāt izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram. Šāds pienākums neattiecas uz atsevišķiem īpašuma objektiem, kas neietilpst mājas kopīpašuma sastāvā.
Ja konkrētās palīgēkas (šajā gadījumā – garāžas) saskaņā ar tehniskās inventarizācijas lietu nav dzīvojamās mājas kopīpašums, dzīvokļa īpašniekiem par to uzturēšanu nav jāmaksā.
Savukārt, ja garāžas tomēr ir dzīvokļu īpašnieku kopīpašumā, tad vienīgi dzīvokļu īpašnieku kopība ir tiesīga noteikt to lietošanas kārtību, kopīpašumā esošās daļas nodošanu lietošanā, pārvaldīšanas izdevumu noteikšanas un maksāšanas kārtību utt., kā to nosaka Dzīvokļa īpašuma likuma 16. panta otrā daļa.
Attiecībā uz dzīvokļa īpašnieka pienākumu norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar konkrētā dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana), paskaidrojams, ka kārtība (vai metodika, kā norādīts jautājumā) ir noteikta attiecīgajā līgumā, kas noslēgts ar pakalpojuma sniedzēju. Šie izdevumi tikai daļēji attiecināmi uz kopīpašuma uzturēšanu, jo primāri ir saistīti ar konkrētā dzīvokļa īpašuma normālu funkcionēšanu.
Turpretī jautājumā par nodibinātās biedrības tiesībām un uzdevumiem jāatceras, ka tās kompetencē nav tādu lēmumu pieņemšana, kura ar likumu nodota dzīvokļu īpašnieku kopības ekskluzīvajā kompetencē (sk. Dzīvokļa īpašuma likuma 16. panta otro daļu). Biedrība neaizvieto dzīvokļu īpašnieku kopību, jo šiem tiesību subjektiem ir atšķirīgas funkcijas un uzdevumi.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
