Saskaņā ar Civillikuma 994. pantu par nekustamā īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts zemesgrāmatā. Likums nenosaka termiņu, kādā īpašums būtu jāreģistrē zemesgrāmatā.

Ja dzīvokļa īpašums ir ierakstīts zemesgrāmatā, tad persona ir īpašnieks, ja kadastra informācijas sistēmā tā ir norādīta kā tiesiskais valdītājs.

Atbilstoši Civillikuma 1478. pantam, ja darījums nav korroborēts, tad tas tādēļ nezaudē savu spēku; ieguvējs līdz korroborācijai nevar izlietot īpašuma tiesību vai kādu citu lietu tiesību, bet var tikai celt personīgu prasību pret atsavinātāju.

Ar nekustamā īpašuma pirkuma līgumu ir pietiekami, lai konstatētu, ka konkrētā persona ir atzīstama par dzīvokļa īpašuma ieguvēju, uz kuru attiecināmi dzīvokļa īpašnieka pienākumi un atbildība, ko paredz normatīvie akti.  

Dzīvokļa īpašuma likuma 8. panta otrā daļa paredz, ka līdz dzīvokļa īpašuma reģistrēšanai zemesgrāmatā uz dzīvokļa īpašuma ieguvēju attiecas visas šā likuma normas, kas nosaka dzīvokļa īpašnieka tiesības, pienākumus un atbildību, izņemot tās likumā noteiktās tiesības, kuras dzīvokļa īpašuma ieguvējs iegūst pēc dzīvokļa īpašuma reģistrēšanas zemesgrāmatā.

No judikatūras izriet, ka dzīvokļa īpašuma ieguvējam, neatkarīgi no tā, vai dzīvokļa īpašums ir reģistrēts zemesgrāmatā, ir saistoši dzīvokļu kopības pieņemtie lēmumi (skatīt Augstākās tiesas 2018. gada 30. novembra spriedumu lietā Nr. SKC-364/2018).

Saskaņā ar likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” 6. panta pirmo daļu pašvaldības par NĪN apmēru kārtējam taksācijas gadam paziņo nodokļa maksātājam vai viņa pilnvarotajai personai līdz tā paša gada 15. februārim, nosūtot maksāšanas paziņojumu viņam vai viņa pilnvarotajai personai pēc norādītās adreses.

Ja NĪN maksātājs vai viņa pilnvarotā persona (ja par tādu paziņots pašvaldībai) līdz kārtējā taksācijas gada 15. februārim nav saņēmis maksāšanas paziņojumu, tā pienākums ir mēneša laikā rakstveidā par to informēt pašvaldību, kura iekasē nodokli.

Līdz ar to pienākums nodrošināt NĪN samaksu ir tieši nekustamā īpašuma īpašniekam vai ieguvējam, tādēļ atbildība, kas noteikta normatīvajā aktā par šī pienākuma nepildīšanu, gulstas uz minēto personu, kuras atrunas par īpašuma nereģistrēšanu zemesgrāmatā neattaisnos nodokļa samaksas pienākuma nepildīšanu.

Likuma 7. pants paredz nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas pienākuma rašanās un izbeigšanās kārtību.

Nekustamā īpašuma nodokli sāk maksāt ar nākamo taksācijas gadu pēc īpašuma tiesību vai valdījuma tiesību rašanās, izņemot 7. punktā noteiktos gadījumus. Nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas pienākums izbeidzas ar nākamo taksācijas gadu pēc īpašuma tiesību vai valdījuma tiesību izbeigšanās, izņemot 7. punktā minētos gadījumus.