Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas funkcija (kopīpašums) ar pārvaldīšanas līgumu ir nododama mājas pārvaldniekam atbilstoši Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 10. panta otrajai daļai: “Dzīvojamās mājas īpašnieks uzdod pārvaldniekam pārvaldīšanas uzdevumu, rakstveidā noslēdzot ar viņu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumu (turpmāk – pārvaldīšanas līgums). Dzīvokļu īpašnieki pārvaldīšanas līgumu slēdz saskaņā ar dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu, kas pieņemts Dzīvokļa īpašuma likumā noteiktajā kārtībā. Noslēgtais pārvaldīšanas līgums ir saistošs ikvienam dzīvokļa īpašniekam.”

Mājas pārvaldīšanas obligātās darbības ir noteiktas likuma 6. panta otrajā daļā, savukārt darbības, kuras neiekļaujas obligāti veicamo darbību lokā, tiek risinātas saskaņā ar šī panta trešo daļu, kas nosaka: “Citas pārvaldīšanas darbības ir darbības, kas saistītas ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un tiek veiktas atbilstoši dzīvojamās mājas īpašnieka gribai un maksātspējai. Pie tām pieder ar dzīvojamās mājas uzlabošanu un attīstīšanu un šim nolūkam nepieciešamo pasākumu ilgtermiņa plāna sagatavošanu saistītās darbības.”

Minētā likuma 5. panta otrā daļa nosaka, ka ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu saistīti lēmumi dzīvokļu īpašumu mājā tiek pieņemti Dzīvokļa īpašuma likumā noteiktajā kārtībā, turpretī ceturtajā daļā norādīts, ka “lēmumus, kas attiecas uz obligāti veicamo pārvaldīšanas darbību nodrošināšanu kopīpašumā esošā dzīvojamā mājā – pārvaldīšanas uzdevuma uzdošanu, tā atsaukšanu –, mājas uzturēšanai nepieciešamo pakalpojumu līgumu slēgšanas noteikumiem, kā arī kārtību, kādā nosakāmi un maksājami obligātie izdevumi un atlīdzība par pārvaldīšanu, pieņem, ievērojot Dzīvokļa īpašuma likuma noteikumus par dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšanu, un tie ir saistoši ikvienam dzīvojamās mājas kopīpašniekam.

Dzīvokļa īpašuma likuma 16. panta otrā daļa nosaka, ka vienīgi dzīvokļu īpašnieku kopība ir tiesīga pieņemt lēmumu par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumu noteikšanas un maksāšanas kārtību.

Līdz ar to, lai pieņemtu lēmumu par kopīpašuma renovāciju, ir nepieciešams dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums, par kuru “par” ir nobalsojuši vairāk nekā puse no dzīvokļu īpašniekiem. Attiecīgi arī lēmuma pieņemšanas (balsošanas) brīdī jābūt skaidrai kārtībai, kādā tiks palielināta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas maksa katram dzīvokļa īpašniekam (metodika, kā tiek noteikts izdevumu sadalījums, un kādā kārtībā un termiņā šie izdevumi ir atmaksājami).

Ja dzīvokļu īpašnieku kopība nav pieņēmusi lēmumu par ēkas renovācijas projekta realizāciju, tad visas darbības, kas šobrīd tiek veiktas, nav tiesiskas. Attiecīgi dzīvokļa īpašniekam ir tiesības pieprasīt no pārvaldnieka visu informāciju, kas attiecas uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšanu. Ja pārvaldnieks atsakās to izdot vai šādu kopības lēmumu nav, jautājums ir nododams izskatīšanai tiesā.