Vectēvs nomira 1977. gadā, kad mamma bija nepilngadīga. Cik viņa atceras, vecmamma, tā kā ar vectēvu kopā vairs nedzīvoja, tajā laikā nenokārtoja mantojumu. Mamma vectēvam ir vienīgais oficiālais bērns, laulībā ar citu sievieti nebija. Vai uz mantojumu vēl var pretendēt un sakārtot šīs lietas? Ja var, tad kur jāvēršas, lai uzzinātu, kādu mantojumu vectēvs mammai ir atstājis, un kas jādara, lai mamma to saņemtu (cik mamma atceras, tēvam ir piederējis vismaz viens dzīvoklis, protams, viņai pašai nav papīru)? Varbūt kāds cits radinieks bez mammas ziņas mantojumu nokārtoja uz sava vārda. Kur ir iespējams noskaidrot informāciju šādā gadījumā?
Civillikuma 1895. pants nosaka: “Visas saistību tiesības, kuras nav noteikti izņemtas no noilguma ietekmes un kuru izlietošanai nav likumā noteikti īsāki termiņi, izbeidzas, ja tiesīgā persona tās neizlieto desmit gadu laikā.” Civillikuma 1895. pants ir iekļauts šā likuma saistību tiesību izbeigšanās vispārīgajos noteikumos un noteic vispārējo termiņu saistību tiesības izlietošanai – desmit gadu. Saskaņā ar Civillikuma 1893. pantu saistību tiesības izbeidzas, ja tiesīgā persona tās pienācīgi neizlieto likumā noteiktajā noilguma termiņā. Savukārt Civillikuma 6. pants nosaka, ka saistību tiesību vispārējie noteikumi piemērojami arī ģimenes, mantojuma un lietu tiesību attiecībām.
Līdz ar to noilguma termiņš ir 10 gadu, savukārt no jūsu vectēva nāves ir aizritējuši vairāk nekā 40 gadu.
Ja zināt konkrētu īpašumu, kuru vectēvs varētu būt atstājis, varat vērsties pie notāra, lai saņemtu konsultāciju un mēģinātu noskaidrot, vai palikusi kāda likumiska iespēja pieteikties mantojumam un vai uz mantojumu kāds vispār ir bijis pieteicies. Ņemot vērā, ka ir aizritējis gandrīz pusgadsimts, iespējamība, ka varēsiet ko mantot, ir maza.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
