No Civillikuma 177.–179. panta izriet, ka līdz pilngadības sasniegšanai bērns atrodas savu vecāku aizgādībā un vecāku pienākums ir nodrošināt bērna uzturēšanu – ēdiena, apģērba, mājokļa un veselības aprūpes nodrošināšanu, bērna kopšanu, izglītošanu un audzināšanu. Tas nozīmē, ka arī uzturlīdzekļus ir tiesīgs prasīt vecāks, kurš nodrošina bērna ikdienas aprūpi.

Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas Juridiskās nodaļas juriskonsulte Sintija Lavska skaidro: “Ja neviens no vecākiem neīsteno bērna aprūpi, nepilngadīgajam bērnam ir nosakāma ārpusģimenes aprūpe, piemēram, ieceļams aizbildnis vai bērns var tikt nodots audžuģimenes aprūpē. Tādā gadījumā aizbildnis ir tiesīgs prasīt uzturlīdzekļus no abiem vecākiem, savukārt audžuģimene saņem finansējumu bērna uzturēšanai no pašvaldības. Tomēr ne vienmēr, kad bērns dzīvo atsevišķi no abiem vecākiem, ir konstatējams, ka bērns ir palicis bez vecāku aprūpes. Iespējams, vecāks īsteno bērna aprūpi, tieši ikdienā nedzīvojot kopā ar bērnu, piemēram, par saņemtajiem uzturlīdzekļiem apmaksājot bērna dzīvesvietu, izglītību, sagādājot pārtiku.

Ja vecāki savstarpēji nevar vienoties par bērna aprūpes un uzturēšanas kārtību, strīdi risināmi tiesā.

Tāpat atsevišķos gadījumos atbilstoši Civillikuma 220. pantam bērnu var izsludināt par pilngadīgu pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas. Tādā gadījumā pilngadīgais bērns ir tiesīgs rīkoties patstāvīgi un pieprasīt uzturlīdzekļus no abiem vecākiem.”