LV portāls
Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Likumā “Par nodokļiem un nodevām” fiziska persona tiek definēta ka nodokļu rezidents šādos gadījumos: 1) šīs personas deklarētā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā vai 2) šī persona uzturas Latvijas Republikā 183 dienas vai ilgāk jebkurā 12 mēnešu periodā, kas sākas vai beidzas taksācijas gadā, vai 3) šī persona ir Latvijas pilsonis, ko ārzemēs nodarbina Latvijas Republikas valdība. Savukārt VID informatīvie materiāli saka: “nodokļu statuss nemainās automātiski”, tas arī ir teikts LV portālā un VID materiālos, proti, lai atteiktos no Latvijas nodokļu rezidenta statusa, ir jāiesniedz: iesniegums par Latvijas rezidenta statusa maiņu, norādot datumu, sākot ar kuru personu uzskata par nerezidentu, un ar faktiem pamatota informācija par to, ka persona neuzturas Latvijā ilgāk par 183 dienām jebkurā 12 mēnešu periodā un personai ir izveidojušās ciešākas personiskās un ekonomiskās attiecības ar ārvalsti nekā ar Latviju; tās valsts, par kuras rezidenti ir kļuvusi fiziskā persona, nodokļu administrācijas izsniegta rezidences apliecība vai rezidences valsts nodokļu administrācijas izsniegts dokuments, kas apliecina, ka šī persona ir atzīta par rezidentu nodokļu maksāšanas nolūkiem konkrētajā valstī. Kāds likumīgs pamats ir VID pieprasīt citas valsts izsniegtu rezidences apliecību? Likumā “Par nodokļiem un nodevām” tas nav definēts.
Likumā “Par nodokļiem un nodevām” ir noteikts: Ministru kabinets ir tiesīgs izdot noteikumus par Saeimas apstiprinātajos starptautiskajos līgumos noteikto nodokļu atvieglojumu piemērošanas kārtību.
Kārtību, kādā tiek veikta informācijas apmaiņa starp Latvijas un ārvalstu kompetentajām iestādēm, sniedzot un saņemot nodokļu administrēšanas funkciju izpildei nepieciešamo paredzami svarīgo vai svarīgo informāciju saskaņā ar Saeimas apstiprināto starptautisko līgumu prasībām, kā arī informācijas pieprasījumā norādāmās ziņas nosaka Ministru kabinets.
Ministru kabineta noteikumos Nr. 178 “Kārtība, kādā piemērojami starptautiskajos līgumos par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu noteiktie nodokļu atvieglojumi” ir paredzēts, kādos gadījumos jāiesniedz noteikta parauga rezidenta apliecība–iesniegums nodokļu atvieglojumu piemērošanai (1. pielikums) vai šo noteikumu 9.1 punktā minētais dokuments, vai 9.3 punktā minētā otras līgumslēdzējas valsts noteikta parauga rezidences apliecība vai līdzīgs dokuments.
Arī citas valsts nodokļu administrācija var pieprasīt rezidenta apliecību. Nodokļu administrācijai jānodrošina, ka nodokļu maksātāji pilda savus pienākumus.
Nodokļu piemērošanai tiesību akti tiek skatīti kopsakarā, nevis kāda likuma viena panta viena daļa.
Piemēram, nodokļu konvencijas attiecas uz personām, kas ir vienas līgumslēdzējas valsts vai abu līgumslēdzēju valstu rezidentes. Ja fiziska persona ir abu līgumslēdzēju valstu rezidente, tad tās statuss tiek noteikts šādā veidā:
a) šī persona tiks uzskatīta par rezidenti tajā valstī, kurā atrodas tās rīcībā esoša pastāvīga dzīvesvieta; ja tās rīcībā ir pastāvīgas dzīves vietas, kas abās valstīs, šī persona tiks uzskatīta par tās valsts rezidenti, ar kuru tai ir ciešākas personiskās vai ekonomiskās attiecības (vitālo interešu centrs);
b) ja nav iespējams noteikt valsti, kurā šai personai ir vitālo interešu centrs, vai arī ja tās rīcībā nav pastāvīgas dzīvesvietas nevienā no abām valstīm, šī persona tiks uzskatīta par tās valsts rezidenti, kura tai ir ierastā mītnes zeme;
c) ja šai personai ierastā mītnes zeme ir abas valstis vai neviena no tām, tad tā tiks uzskatīta par tās valsts rezidenti, kuras pilsone ir šī persona;
d) ja šī persona ir pilsone abās valstīs vai nevienā no tām, tad līgumslēdzēju valstu kompetentās iestādes izšķir šo jautājumu, savstarpēji vienojoties.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
