E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 29273
Lasīšanai: 4 minūtes
TĒMA: Tieslietas
2
1
2
1

Privatizācijas procesā iegūts īpašums un naudas kompensācija

J
jautā:
24. aprīlī, 2023
Meita

Labvakar! Dzīvoju kopā ar māti un bērniem. Lai cik briesmīgi tas skanētu, piedāvāju mātei izvākties, jo vairs nevaru sadzīvot kopā, bērni no viņas baidās, jo tāda ir viņas “audzināšanas” metode. Pirms 18 gadiem es, māte un mana vecākā māsa dzīvojām pašvaldības dzīvoklī, ko vēl pirms brīvās Latvijas iedalīja tēvam no darba. Es šo dzīvokli privatizēju uz sava vārda. Zemesgrāmatā bija ierakstīts, ka es esmu īpašniece. Par dzīvokli bija gadiem iekrājušies parādi vairāk nekā 4000 latu apmērā. Ņēmu kredītu 8000 latus uz sava vārda, lai apmaksātu parādus un privatizāciju. Māsa aizgāja dzīvot pie vīra. Es ar draugu paliku dzīvot kopā ar māti privatizētajā dzīvoklī. Māte viena nepavilktu rēķinus, atkal būtu parādi. Pēc gada veicu pārkreditāciju un paņēmu vēl 2000 latu remontam. Nomainīju logus utt. Bankai kopsummā ar procentiem samaksāju gandrīz 24 000 eiro. Pirms dažiem gadiem dzīvokli pārdevu, un tā bija pirmā iemaksa mājai. Māja ir kredītā uz mana vārda, ieraksts zemesgrāmatā. Mamma ir garants. Nesen piedāvāju mātei dzīvot atsevišķi, piedāvāju viņai izvākties pagaidām uz īrētu dzīvokli (pēc apmēram diviem gadiem nopirktu kredītā) un maksāt viņas vietā par īri 200 eiro mēnesī. Māte nepiekrīt, lai gan jau pusgadu saņem normālu pensiju un algu, varētu atļauties pilnībā sevi uzturēt. Tagad ir aizgājis līdz absurdam, uzskata, ka ir mājas līdzīpašniece, jo dzīvojām kopā un viņa savu algu nesa uz mājām. Arī māsa uzskata, ka esmu viņu apdalījusi ar viņas daļu no dzīvokļa. Vai tiešām pēc likuma esmu mātei un māsai kaut ko parādā?

A
atbild:
23. maijā, 2023
Olga Lauva
juriste

Atbilstoši likuma “Par privatizācijas sertifikātiem” 5. pantam, iespējams, privatizācijas procesā esiet izmantojusi arī ģimenes locekļu privatizācijas sertifikātus, lai privatizētu nekustamo īpašumu.

Līdz ar to ģimenes locekļiem būtu jāvienojas par izmaksājamo naudas kompensāciju. Saskaņā ar likuma “Par privatizācijas sertifikātiem” 3. pantu viena sertifikāta nominālvērtība ir 39,84 eiro.

Līdzīgi ir situācijās, kad neatraidāmie mantinieki prasa izmaksāt savu neatņemamo daļu.

Saskaņā ar Civillikuma 423. pantu neatraidāmie mantinieki ir laulātais un lejupējie, bet, ja to nav, tad tuvākās pakāpes augšupējie. Neatraidāmie mantinieki savu neatņemamo mantojuma daļu var izprasīt tikai tad, ja mantojuma atstājējs saviem neatraidāmajiem mantiniekiem nav atstājis viņu neatņemamās daļas.

Saskaņā ar Civillikuma 1922. pantu, ja dāvinājums izdarīts tādā apmērā, ka dāvinātāja neatņemamās daļas tiesīgajiem neatliek pat viņu neatņemamās daļas, tad viņi var prasīt, lai izdod viņiem šīs daļas. Tātad neatraidāmie mantinieki nākotnē var prasīt un saņemt neatņemamo daļu, ja neatņemamās daļas tiesīgie patiešām nav saņēmuši savu neatņemamo daļu. Neatņemamā daļa ir puse no tās mantojuma daļas vērtības, kādu neatņemamās daļas tiesīgais manto pēc likuma (skatīt Civillikuma 424. un 425. pantu).

Labs saturs
1
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Līdz mēneša beigām iesniegt e-konsultāciju vairs nav iespējams. Vairāk par e‑konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas