Nodokļi nepieciešami valsts funkciju veikšanai, jo iekasētais tiek pārdalīts visas sabiedrības interesēs,  nodrošinot valsts pakalpojumus.

Likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” ir vairāki desmiti neapliekamo ienākumu veidu (kompensācijas, atsevišķi konkrēta veida maksājumi, kuriem nav ienākuma rakstura u. c.).

Likumā nav norādīts, kāpēc jādeklarē arī no tuviniekiem saņemtie dāvinājumi, kas ir ar nodokli neapliekami ienākumi, nosakot tikai nedeklarējamo summu. Neapliekamiem ienākumiem ir dažāds raksturs, tai skaitā ar mērķi gan saglabāt vairāk naudas mazāko ienākumu guvējiem, gan neieturēt nodokli no ienākumiem, kam nav ienākumu gūšanas raksturs, kāds ir arī dāvinājumiem tuviniekiem.

Savukārt informācija par neapliekamiem ienākumiem nepieciešama, lai būtu zināma dāvinājuma saņēmēja līdzekļu izcelsme, piemēram, kredītiestādei, sniedzot pakalpojumus, ir jāvērtē klienta darījumi pie noteiktām naudas summām, noskaidrojot to izcelsmi. Nodokļu administrēšanai var tikt vērtēts, vai dāvanas devējam ir bijuši šādi līdzekļi.

No tiesību aktu kopuma secināms, ka ar nodokli neapliekamu dāvinājumu deklarēšana ir nepieciešama, lai  novērstu izvairīšanos no nodokļiem, nelegālu ienākumu gūšanu, naudas atmazgāšanu, korupciju un citus noziedzīgus nodarījumus.

Likumā “Par nodokļiem un nodevām” ir definēta izvairīšanās no nodokļu vai nodevu maksāšanas – apzināta nepatiesas informācijas sniegšana nodokļu deklarācijās, nodokļu deklarāciju, informatīvo deklarāciju vai nodokļu administrēšanai un kontrolei nepieciešamās pieprasītās informācijas neiesniegšana, nelikumīga nodokļu atvieglojumu, priekšrocību un atlaižu piemērošana vai jebkura cita apzināta darbība vai bezdarbība, kuras dēļ nodokļi vai nodevas nav samaksātas pilnā apmērā vai daļēji.

Jā, ir cilvēki, kuriem nav lielas atšķirības starp 10 000 eiro un 11 000 eiro dāvinājumu. Tiesību aktos vienmēr ir kādas robežvērtības, summas, kas noteiktas likuma piemērošanai. Tā ir speciālistu un politiķu izšķiršanās, kādu summu noteikt, šajā gadījumā – virs kuras neapliekamie ienākumi jādeklarē. No tuva radinieka saņemta dāvinājuma ienākuma nodoklis nav jāmaksā, jo tas netiek uzskatīts par ienākumu.

Saeima 2019. gada 21. martā pieņēma grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, ar kuriem no 4000 uz 10 000 eiro gadā palielināja neapliekamo ienākumu summu, kuru pārsniedzot rodas pienākums iesniegt gada ienākumu deklarāciju un deklarēt ar nodokli neapliekamos ienākumus. Sabiedrība kļūst turīgāka, un, lai iedzīvotājus, kuri var atļauties tuviniekiem dāsnas dāvanas, nevajadzīgi neapgrūtinātu, deputāti ierosināja likumā palielināt nedeklarējamo neapliekamo ienākumu. Starp citu, sākotnēji priekšlikums bija 9000 eiro, bet, lai summa būtu apaļa, Budžeta komisijā bez īpašām debatēm vienojās par 10 000 eiro.

Jāpiebilst, ka likumā ir noteikti arī dāvinājumi, kurus pilnā apmērā ar nodokli neapliek tad, ja tā saņēmējs nav radinieks (ja dāvinājums paredzēts un cilvēks to izlieto, lai segtu savus izdevumus par augstākās izglītības un visu pakāpju profesionālās izglītības iegūšanu, izdevumiem par specialitātes (profesijas, amata, aroda) iegūšanu valsts akreditētās Latvijas izglītības iestādēs, kā arī ES dalībvalstu un EEZ valstu mācību iestādēs vai apgūstot valsts akreditētās izglītības programmas; ja dāvinājums paredzēts un cilvēks to izlieto, lai segtu savus izdevumus par medicīnas un ārstniecisko pakalpojumu izmantošanu, izņemot kosmētiskās operācijas). Šādam dāvinājumam ir nepieciešams dokumentārs apliecinājums par izlietošanu likumā paredzētajiem mērķiem.

Valstī arvien tiek ieviesti jauni pasākumi, lai ierobežotu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas.

Pirms vairāk nekā desmit gadiem Latvijā ar sākumdeklarēšanas likumu (nulles deklarācijām) fiziskajām personām tika noteikts pienākums deklarēt savu mantisko stāvokli, norādot ziņas uz 2011. gada 31. decembri plkst. 24.00. Likums uzlika pienākumu iedzīvotājiem deklarēt savu mantu un fiksēt skaidras naudas apjomu, tādējādi ierobežojot pelēko ekonomiku, kas kropļo konkurenci un traucē korupcijas apkarošanai.

Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšanas likums deva iespēju uzrādīt neatkarīgās Latvijas pirmajos 17 gados nedeklarētos ienākumus (6. pants), kas to gūšanas brīdī bija apliekami ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), bet kurus persona tajos gados nebija deklarējusi un par kuriem nodoklis nebija samaksāts. Nodoklis 15% apmērā bija jāmaksā no iepriekš nedeklarētiem ar IIN apliekamiem ienākumiem, kas gūti laika periodā no 1991. gada 1. janvāra līdz 2007. gada 31. decembrim.

Arī šajā likumā bija paredzēta konkrēta deklarējamā vai kredītiestādē iemaksājamā summa virs noteiktā apmēra, proti, 10 000 latu.