Labdien! Pirms 16 gadiem nomira mamma, un mantojumā palika dzīvoklis. To mantoja trīs bērni. Visus šos gadus es dzīvoju dzīvoklī, maksāju NĪN (par visiem īpašniekiem, viens deva naudu, par diviem maksāju pati), visas apsaimniekošanas maksas, remontēju par saviem līdzekļiem. Mājai tika veikta renovācija, kredīts uz 20 gadiem. Veicu visus maksājumus. Pirms četriem gadiem nomira tētis, un, lai nebūtu kārtējais kopīpašums, vienojāmies, ka lauku māju rakstīsim uz vienu no mums un pēc pārdošanas naudas līdzekļus sadalīsim trijās vienādās daļās, tad es par iegūto naudu izpirkšu dzīvokli. Māja ir pārdota. Brālis ieskaitīja summu, atlikumu, kādu viņi bija izdomājuši no dzīvokļa izpirkšanas. Tas ir, viņi izdomāja summu, par kādu man pārdod savas daļas (šādai summai es nepiekritu). Viņi uzstāj, ka dzīvokļa daļas pārrakstīs man kā dāvinājumu, bet es nepiekrītu. Uzskatu, ja par dzīvokļa daļām esmu samaksājusi tirgus vērtību, esmu tiesīga slēgt pirkuma līgumu. Kā rīkoties šādā situācijā? Vai ir kāds variants, kā es dzīvokļa daļas varu iegūt īpašumā uz pirkuma līguma pamata? Ir kopijas no sarakstēm par to, ka viņi nepiekrīt pirkuma līgumam.
Ja kopīpašnieki savā starpā nevar vienoties par kopīpašuma izbeigšanu atbilstoši Civillikuma 1074. pantam, nevienu kopīpašnieku nevar piespiest palikt kopīpašumā, ja vien tā nodibināšanas noteikumi nav tam pretim, savukārt katrs kopīpašnieks var katrā laikā prasīt dalīšanu, piemēram, ceļot tiesā prasību par kopīpašuma izbeigšanu.
Saskaņā ar Civillikuma 1074.1 panta otro daļu kopīpašnieka daļa atsavināma pārējiem kopīpašniekiem, atdodot šo daļu vienam vai vairākiem kopīpašniekiem ar pienākumu atlīdzināt to naudā vai pārdodot izsolē kopīpašnieku starpā (slēgtā izsolē). Ja neviens no pārējiem kopīpašniekiem neizsaka vēlmi iegūt atsavināmo daļu vai arī tiesai ir pamatotas šaubas par šādu atsavināšanas veidu piemērotību, tiesa noteic šo daļu pārdot atklātā izsolē.
Ja kopīpašnieka daļu nav izdevies pārdot izsolē kopīpašnieku starpā, tā pārdodama atklātā izsolē.
Saskaņā ar Civillikuma 1075. pantu, ja 1074. panta pirmajā daļā norādītās dalīšanas gadījumā kopīpašnieki nevar vienoties par tās veidu, tiesa, raugoties pēc dalāmā priekšmeta īpašībām un lietas apstākļiem:
Ja kopīpašums ir nekustamais īpašums, kurā ietilpst ēka ar dzīvojamām telpām, un nav iespējams piespriest katram no kopīpašniekiem reālas daļas, tiesa pēc iespējas nosaka nekustamā īpašuma sadali dzīvokļu īpašumos, tostarp gadījumā, kad kāds kopīpašnieks dalīšanas rezultātā neiegūst dzīvokļa īpašumu, bet saņem savas daļas atlīdzinājumu naudā. Tiesa var noteikt arī citu kopīpašuma sadales veidu, ja tas vairāk atbilst kopīpašnieku interesēm vai ir citādi piemērotāks, ņemot vērā lietas apstākļus.
Tiesa lemj par kopīpašuma daļas atsavināšanu iepretim visas lietas atsavināšanai gadījumos, kad šāds dalīšanas veids, pēc taisnības apziņas un ņemot vērā vispārīgos tiesību principus, ir vispiemērotākais.
Ja tiesa nosaka lietas vai daļas pārdošanu izsolē un lietu vai daļu vēlas iegūt vairāki kopīpašnieki, tiesa nosaka to pārdot izsolē kopīpašnieku starpā (slēgtā izsolē). Ja lietu vai daļu nav izdevies pārdot izsolē kopīpašnieku starpā, tā pārdodama atklātā izsolē.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
