Gada ienākumu deklarācijā tiek iekļauti visi gada laikā gūtie ienākumi, un, ņemot vērā gada laikā piemērotās nodokļa likmes lielumu, neapliekamo minimumu, atvieglojumus, attaisnotos izdevumus u. c. datus, tiek aprēķināts iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemaksas vai pārmaksas apmērs.

Nodokļa aprēķinu ietekmē gan diferencētais neapliekamais minimums, gan progresīvā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme, kuras lielumu savukārt ietekmē kopējie gada laikā gūtie ienākumi, ne tikai darba alga.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes ir:

• 20% – ienākumam līdz 20 004 eiro;
• 23% – ienākumam, kas pārsniedz 20 004 eiro, bet nepārsniedz 78 100 eiro;
• 31% – ienākumam, kas pārsniedz 78 100 eiro.

Nodokļa starpība var veidoties, ja gada laikā ienākumam tikusi piemērota zemākā nodokļa likme.

Lai neveidotos piemaksa, izmantojot EDS, savā algas nodokļa grāmatiņā var izdarīt atzīmi “Nepiemērot prognozēto mēneša neapliekamo minimumu” vai “Piemērot iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi 23% apmērā” vai nenorādīt savā algas nodokļu grāmatiņā nevienu ienākumu gūšanas vietu, kura gada laikā piemēros neapliekamo minimumu un atvieglojumus, bet, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, atgūt pārmaksāto ienākumu nodokli.

Ar savu darba devēju var rakstiski vienoties, ka algai tiks piemērots tik liels prognozētais neapliekamais minimums, kādu pats vēlas, taču tas nedrīkst būt lielāks par VID prognozēto mēneša neapliekamo minimumu.

Algas nodokļa grāmatiņā atzīmētais ieraksts tiks automātiski nosūtīts darba devējam (vai citam ienākuma izmaksātājam, kurš ir atzīmēts kā galvenā ienākumu gūšanas vieta), lai gada laikā tas tiktu ņemts vērā, aprēķinot un ieturot nodokli.

Situācijas, kad var veidoties piemaksa, var būt dažādas, piemēram, ja ienākumi ir mainīgi, ja strādā vairākās darba vietās, ja ir citi ienākumi u. c. Tai var sekot gada laikā, izdarīt korekcijas, negaidot, kad gads beigsies, nodoklis nebūs ieturēts atbilstošā apmērā, tāpēc, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, nodoklis būs jāpiemaksā.