Pagājušajā gadā pēc klīniskā psihologa ieteikuma vērsos pašvaldības sociālajā dienestā pēc palīdzības ar iesniegumu, lai saņemtu sev un meitai (pieci gadi) rehabilitāciju vardarbībā cietušām personām. Klīniskā psihologa atzinumā secināts, ka abas esam bijušas pakļautas emocionālai un finansiālai vardarbībai no meitas bioloģiskā tēva – mana bijušā vīra (laulība šķirta piecus gadus). Abas gājām pie vienas un tās pašas psiholoģes uz konsultācijām, taču bez manas informēšanas un piekrišanas uz tām tika uzaicināts arī meitas bioloģiskais tēvs, kā rezultātā psiholoģes attieksme būtiski izmainījās, cenšoties uzspiest mana bijušā vīra viedokli gan man, gan meitai. Rehabilitāciju pārtraucu, no desmit meitai paredzētajām konsultācijām tika izmantotas septiņas, bet atlikušās trīs tika izmantotas meitas bioloģiskā tēva viedokļa uzklausīšanai. Vai valsts līdzekļi tiek izmantoti pareizi un atbilstoši mērķim, proti, vardarbībā cietušo personu rehabilitācijai? Meitai ir bail no bioloģiskā tēva. Klīniskā psihologa atzinums sagatavots, veicot bērna izpēti. Ģimenes izpēte netika veikta. Šo atzinumu paļāvīgi iedevu arī psiholoģei, un viņa par to zināja. Vai tiešām šāda psiholoģes rīcība ir pieļaujama un ētiska – vardarbības vērsēja uzaicināšana uz cietušā rehabilitāciju? Tā kā valsts apmaksātu rehabilitāciju lūdzu gan sev, gan meitai, psiholoģe sagatavoja sociālās rehabilitācijas pārskatu par mums abām, kuru iesniedza sociālajam dienestam. Sociālais dienests to iesniedza bāriņtiesai. Bāriņtiesa to iesniedza tiesai, kur visiem lietas dalībniekiem, t. sk. meitas bioloģiskajam tēvam, ir pieejams mans rehabilitācijas slēdziens. Tiesas subjekts ir par tēva un meitas saskarsmes kārtību, tādēļ rodas jautājums –, vai mans privātums netiek pārkāpts, izpaužot ierobežotas piekļuves informāciju? Meitas rehabilitācijas pārskata tālāko darbību rekomendācijās ir veikts ieraksts par mani, respektīvi, “bērna mātei nepieciešama ilgstoša un regulāra psihoterapija pie sertificēta psihoterapeita, lai pārstrādātu savu traumatisko bērnības pieredzi”. Vai šādā veidā netiek izpausta mana personīgā informācija, jo identiska rekomendācija ir manā rehabilitācijas pārskatā?
Psihologu profesionālās darbības pamatprincipus nosaka Psihologu likums un Psihologu ētikas kodekss, kas cita starpā paredz, ka psihologam ir aizliegts izpaust informāciju, kuru viņš ieguvis, pildot profesionālos pienākumus. Vienlaikus Psihologu likuma 16. pants paredz izņēmuma gadījumus, kad informācija var tikt pieprasīta, piemēram:
Psihologu profesionālo darbību pārrauga Psihologu sertifikācijas padome, kas ir izglītības un zinātnes ministra izveidota psihologu profesionālās darbības izvērtēšanas un uzraudzības institūcija. Gadījumā, ja jums ir šaubas par psihologa profesionālo rīcību konkrētajā gadījumā, jums ir tiesības vērsties ar iesniegumu/sūdzību Psihologu sertifikācijas padomē.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!