E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 29040
Lasīšanai: 4 minūtes

Mantiskie un uzturlīdzekļu jautājumi, šķirot laulību, ja vienam laulātajam ir invaliditātes statuss

J
jautā:
02. aprīlī, 2023
Edgars

Vēlos šķirties no sievas. Dzīvoklis, kurā dzīvojām, bija novēlēts man pēc vectēva nāves. Pēc tam pārdevām šo dzīvokli un nopirkām jaunu, bet tas tika pārrakstīts uz mātes vārda. Sievai vēl pirms laulības noslēgšanas bija pārrakstīts cits dzīvoklis citā vietā. Tajā visu laiku dzīvoja viņas vecāki. Pēc vecāku nāves šis dzīvoklis it kā pieder sievai, taču sieva nevar atrast visus “papīrus” un to pierādīt. Vai šis dzīvoklis, kas viņai pieder, pāriet kopīpašumā? Cik ilgs laiks man sievai jādod, lai izvāktos, ja piekrītu, ka šis dzīvoklis paliek uz viņas vārda? Ja piekrītu, ka viņas dzīvoklis paliek viņai, vai maksājamo uzturlīdzekļu summa samazinās, jo esmu 2. grupas invalīds? Cik daudz mantas pieder sievai, ja nedzīvojam dzīvoklī, kas ir uz mūsu vārda?

A
atbild:
18. aprīlī, 2023

Dzīvoklis, kas iegādāts pirms laulībām vai arī iegūts laulības laikā kā viena laulātā atsevišķa manta (piemēram, tika mantots), ir attiecīgā laulātā atsevišķa manta (nekustamais īpašums) atbilstoši Civillikuma 91. panta pirmajā punktā noteiktajam. Tiesībām uz īpašumu ir jābūt nostiprinātām zemesgrāmatā atbilstoši Civillikuma 994. pantā noteiktajam. Šķiroties laulātajiem ir jāvienojas par visas to kopīgās mantas sadali atbilstoši Civillikuma 89. pantā noteiktajam.

Šķirot laulību, vecākiem savā starpā ir jāvienojas par kopējo bērnu audzināšanu un uzturēšanu. Līdz pilngadības sasniegšanai (18 gadiem) bērns ir vecāku aizgādībā. Rūpes par bērnu nozīmē viņa aprūpi, uzraudzību un tiesības noteikt viņa dzīvesvietu. Bērna aprūpe nozīmē viņa uzturēšanu, t. i., ēdiena, apģērba, mājokļa un veselības aprūpes nodrošināšanu, bērna kopšanu un viņa izglītošanu un audzināšanu (garīgās un fiziskās attīstības nodrošināšana, pēc iespējas ievērojot viņa individualitāti, spējas un intereses un sagatavojot bērnu sabiedriski derīgam darbam). Vecāku pienākums ir samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis pienākums gulstas uz tēvu un māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt. Strīdus par uzturlīdzekļiem bērnam izšķir tiesa. Tas ir noteikts Civillikuma 177., 179. pantā.

Kaut arī likumā ir noteikts, ka vecākiem ir jārūpējas par bērnu samērā ar viņu spējām, likumdevējs ir paredzējis katram vienam bērnam minimālo uzturlīdzekļu apmēru. Ministru kabineta noteikumos Nr. 37 “Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam” ir noteikts katra vecāka pienākums nodrošināt savam bērnam līdz 7 gadu vecuma sasniegšanai uzturlīdzekļus 25% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas. Savukārt katram bērnam no 7 gadu vecuma sasniegšanas līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai – 30% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas.

Ja vecāks neuztur bērnus pat šajā minimālajā apmērā, tad otram vecākam ir tiesības vērsties Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijā ar iesniegumu, kā rezultātā valsts maksās uzturlīdzekļus vecāka vietā. Šādā gadījumā no vecāka tiks piedzīts uzturlīdzekļu parāds ar zvērināta tiesu izpildītāja starpniecību.

Protams, jūs ar sievu varat savstarpēji vienoties, ka savu dzīvokli pārrakstīsiet bērniem kā ieskaiti par uzturlīdzekļiem. Lai izslēgtu turpmākos strīdus, šī vienošanās būtu jāslēdz pie zvērināta notāra. Jānorāda, ka atbilstoši Civillikuma 77. panta normām ne tiesa, ne notārs laulību nevar šķirt, iekams abi laulātie nav vienojušies par kopīgās mantas sadali un uzturlīdzekļiem kopīgajiem bērniem.

Labs saturs
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Šomēnes iespējams uzdot vēl 100 jautājumus. Vairāk par e‑konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas