Labdien! Esmu pašvaldības darbiniece. Bija nepieciešams paņemt vienu brīvu dienu kā apmaksātu ikgadējo atvaļinājumu, bet saņēmu ziņu no personāldaļas, ka tas neesot iespējams, jo saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 41. panta 1. daļas 2. punktu “amatpersonām (darbiniekiem), izņemot šā panta turpmākajās daļās minētās amatpersonas (darbiniekus), piešķir ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu. Šā atvaļinājuma piešķiršanai piemēro Darba likuma normas. Ja ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu izmanto pa daļām, viena no atvaļinājuma daļām nedrīkst būt īsāka par Darba likumā noteikto, bet, atlikušo daļu piešķirot pa daļām, ievēro šādus noteikumus: katra daļa nedrīkst būt īsāka par vienu kalendāra nedēļu, izņemot gadījumus, kad institūcija vai amatpersona, kas piešķir ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, atļāvusi ikgadējā atvaļinājuma attiecīgo daļu izmantot pa dienām, nepalielinot saskaņā ar likumu apmaksājamo darbdienu skaitu”.
Savukārt Darba likuma 149. panta 2. daļā norādīts, ka “darbiniekam un darba devējam vienojoties, ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu kārtējā gadā var piešķirt pa daļām, taču viena no atvaļinājuma daļām kārtējā gadā nedrīkst būt īsāka par divām nepārtrauktām kalendāra nedēļām”.
Sanāk, ka abos likumos ir savstarpēja pretruna. Kuros gadījumos piemēro katru no likumiem?
Paldies!
Kā norādāt savā jautājumā un kā jums ir paskaidrojusi personāldaļa, pašvaldību darbiniekiem atvaļinājuma izmantošanā ir saistošas Atlīdzības likuma normas, vienlīdz samērojot ar Darba likuma regulējumu.
Gan Atlīdzības likumā, gan Darba likumā ir noteikts, ka atvaļinājumu vispārēji piešķir kalendāra nedēļās, tomēr to ir tiesības izmantot dalīti, paredzot, ka viena atvaļinājuma daļa nedrīkst būt īsāka par divām kalendāra nedēļām. Šis nosacījums ir imperatīvs ar mērķi nodrošināt darbiniekam tiesības pilnvērtīgi un nepārtraukti atpūsties divas nedēļas. Atlikušajai atvaļinājuma daļai tiesiskais regulējums paredz elastīgu pieeju atvaļinājuma izmantošanā. Ja darbinieks izvēlas izmantot atvaļinājumu dalīti, tad abos likumos iestādei ir dota iespēja iekšējā dokumentā regulēt atvaļinājuma izmantošanu.
Atlīdzības likuma 41. panta pirmās daļas 2. punkts precizē atvaļinājuma izmantošanu, nosakot, ka
katra daļa nedrīkst būt īsāka par vienu kalendāra nedēļu, izņemot gadījumus, kad institūcija vai amatpersona, kas piešķir ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, atļāvusi ikgadējā atvaļinājuma attiecīgo daļu izmantot pa dienām, nepalielinot saskaņā ar likumu apmaksājamo darba dienu skaitu.
Arī Darba likuma 150. panta pirmā daļa paredz iespēju darba devējam ar darbiniekiem iekšējā dokumentā vienoties par atvaļinājuma izmantošanas kārtību, sastādot un apstiprinot atvaļinājumu grafiku, vai citādi.
Ņemot vērā iepriekš minēto, ja jūsu pašvaldībā nav noteikta iekšējā kārtība citādai atvaļinājuma izmantošanai, piemēram, pieļaujot atvaļinājuma izmantošanu pa dienām atbilstoši likuma 41. panta pirmās daļas 2. punktam, tad jums vajadzības gadījumā ir tiesības prasīt atvaļinājuma piešķiršanu bez darba samaksas saglabāšanas atbilstoši Atlīdzības likuma 43. pantam.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!