Sākotnēji atbildes uz jūsu jautājumiem ir meklējamas pušu savstarpēji noslēgtajā līgumā.

Civillikuma 994. pants nosaka, ka par īpašnieku ir uzskatāms tas, kas par tādu ir ierakstīts zemesgrāmatā.

927. pants: “Īpašums ir pilnīgas varas tiesība par lietu, t. i., tiesība valdīt un lietot to, iegūt no tās visus iespējamos labumus, ar to rīkoties un noteiktā kārtā atprasīt to atpakaļ no katras trešās personas ar īpašuma prasību.”

928. pants: “Kaut gan īpašums var kā pēc privātas gribas, tā arī pēc likuma būt dažādi aprobežots, tomēr visi šādi aprobežojumi iztulkojami to šaurākā nozīmē, un šaubu gadījumā arvien pieņemams, ka īpašums ir neaprobežots.”

Tā kā primārā atbildība par īpašumu gulstas uz tā īpašnieku, aizbildinājumi par “privātumu” vai citām niansēm attiecībā uz īpašuma stāvokļa fiksāciju ir vērtējami kritiski.

Īrnieka privātuma jautājumi un īpašnieka īpašuma tiesību saglabāšana ir līdzsvarojami, ievērojot Vispārīgās datu aizsardzības regulas 2016/679 prasības. Īrnieks nevar ierobežot īpašnieka tiesības saglabāt savu īpašumu (piem., slēgt apdrošināšanas līgumus u. c.), aizbildinoties ar privātumu un citiem personas datu apstrādes nosacījumiem.

Ja saistībā ar īres līguma izbeigšanu ir ierosināta tiesvedība, šī jautājuma izlemšana cita starpā ir tiesas ziņā.